| Re: kaut kā tā? |
|---|
kā Klāvam Elsbergam -
* * *
Neklepo, tu aizbiedēsi veļus,
Kas sagājuši virtuvē un vāra kartupeļus.
Aiz sienas nerimstot skan klusas, klusas balsis.
Un trauki grab, un, liekas, atskan valsis.
Kāds spēlē mutes ermoņikas neredzamas
Un sagādā mums sāpes nebeidzamas.
Mēs esam pārstājuši visu pārdzīvot,
Bet viņi izliekas, ka nesaprot.
Un visi miega zāles dzer, lai nedzirdētu veļus.
Un mana sieva mizo viņiem kartupeļus.
Mēs gaidās dzīvojam, un, raugi, atkal naktī
Tie sanāk virtuvē un valsē savā taktī,
Tie raksta spoguļos, un viņu dzejas
No rītiem maigi glāsta mūsu sejas.
Tais rītos gaudenos, kad visi nikni ceļas,
Pēc zemes smaržo virtuve, pēc sairušas veļas.
Un krēsli virtuvē mums pajautā, kā klājas.
Viens šķīvis pats no sevis ņem un nomazgājas.
Kur, cilvēk, dēsies, tie ir mūsu veļi
Un mūsu virtuve, un mūsu kartupeļi.
? |
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}