Apbrīnojama spēja tik detalizēti atcerēties! Es miglaini atceros tādu numuru, uz kura vāka kāzu foto, jo mamma pirka sev (pirmais sieviešu žurnāls Latvijā). Sākumā viņai bija visi numuri (vēlāk tos izmeta). Diemžēl šo numuru tik labi neatceros, tikai vāku, kāzu tērpu foto un pārus, varbūt arī pārvērtības.
Atceros, ka pusaudžu vecumā pēc skolas spēlējos ar mammas žurnāliem, arī lasīju,pēc tam, iedvesmojoties no tiem, taisīju savus žurnālus, zīmēju tērpus, ēdienus. Vienīgajam žurnāla lasītājam (manam brālim) vislabāk patika manis veidotie fotoseriāli (tajā laikā vēl nebija photoshop, visu izgriezu un veidoju kolāžas. Brīnos, kā pietika laiks arī mācībām un seriāliem, grāmatām un nekā nedarīšanai).
Ir kaut kādas lietas, kuras es sazin kāpēc detalizēti atceros pat no samērā agras bērnības.
Bet Tev ļoti interesantas spēles bērnībā - es nekad netiku taisījusi žurnālus, kas tāds man pat prātā neienāca. :) Saka, ka bērnības spēles parāda iespējamos virzienus nākotnes profesijai, jo bērns ir brīvs no aizspriedumiem un dara to, kas viņam pašam patīk.
Nujā, mana profesija tagad saistīta ar tekstiem (tulkoju). Tā ka kaut kāda ietekme ir. Par valodas lietojumu, jo bieži saka, ka mani tulkojumi labi un esot talants:D
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}