Mums vajadzētu ļoti novērtēt faktu, ka Baltijas valstis salīdzinoši miermīlīgi atdalījās no PSRS bloka vai tā atliekām, un bez masveida asinsizliešanas, kā tas bija mēģinājumos, piem., Ungārijas revolūcijā, Prāgas pavasarī vai Gruzijā, Moldovā, Čečenijā...
Un domāju, ka tieši pateicoties Baltijas ceļam - tādam ne-bruņotam pretošanās veidam, unikālam Eiropas vai pat visas pasaules mērogā, pret kuru neuzdrošinājās vērst militāru agresiju. Ja Baltijas valstis būtu paņēmušas ieročus rokās, ar mums būtu cauri, tanī brīdī mūs vienkārši noslaucītu.
Jā, mums lielā mērā paveicās. Juku laiki jau tāpat bija traki - ar visiem tiem reketieriem, kriminogēno situāciju, bet varēja būt arī daudz ļaunāk.
Aprunājoties ar večiem laukos un arī avīzē reiz bija raksts, ka ja krievi būtu sākuši brukt virsū, tad bruņota pretošanās bija garantēta no latviešu puses, jo ieroči bija, māka tos lietot apgūta krievu armijā un vajadzība ieročus lietot bija diezgan nopietna.
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}