missalise

Kad salīdzina statistiku, tad, skaidrs, jāmēra sīkākas vienībās, ne reģioni, tad jau varēs nomapot uz kuriem nu grib.

Bet tas, ka iestādes sadala pēc savām vajadzībām, tas taču tikai normāli. Katrai iestādei savi uzdevumi un līdz ar to cita klasifikācijas vajadzība.

Tāpat kā vienas un tās pašas grāmatas taču var organizēt gan pēc autoru uzvārdiem, gan pēc valodas, gan pēc krāsas un lieluma, gan svara -- atkarībā no tā, kas ar tām jādara.

Laba ilustrācija tam, ka jebkura klasifikācija ir patvaļīga un tiek veidota klasificētāja interesēs (Hayakawa, 1939).

(Reply)(Thread)

Pēc šāda komentāra var atpazīt cilvēku, kurš bibliotēkā ilgi nostrādājis :-) es, kā bibliotekārs, protams, šim komentāram piekrītu.

(Reply)(Parent) (Thread)

:) Jāatzīst gan, ka es neesmu personiski skatījies bibliotēkas klasifikācijas sistēmas, tā arī nezinu neko par tām. Mans avots ir lieliskā grāmata "Language in Thought and Action" by Samuel I. Hayakawa (kopš 1949. pārdzīvojusi 5 izdevumus, pēdējais 1991.), ko sirsnīgi rekomendēju katrreiz, kad vien ir iegansts.

(Reply)(Parent)

Par sīkajām vienībām - piekrītu, es arī datus uzkrāju diezgan sīki un smalki, lai nepieciešamības gadījumā varētu iedot to tā, kā nu kurā reizē tos prasa. Bet bēda sākas tad, kad datus neuzkrāj tajās sīkajās vienībās, bet tikai lielajās. :( Vai arī neizprot, kuras iestādes dati ar kuras iestādes datiem ir salīdzināmi un kuri - nav. Un kādi dati ko ietver.

(Reply)(Parent) (Thread)

Tas, protams, tā ir un tas ir jāņem vērā. Bet uzkrāt datus tikai lielajās vienībās -- šinī gadījumā reģionos -- man šķiet vienkārši tizli un neapšaubāmi kropļo salīdzināšanos. Vai tad mūsdienās grūti pielikt katrai ieraksta vienībai kaut vai koordinātes.

(Reply)(Parent)