Mar. 19th, 2018 @ 08:44 am (no subject)
Tags: ,

Es jūtos šausmīgi neveikli un neērti gadījumos, ja man apģērbu veikalā bez mana uzaicinājuma sāk dancot apkārt vairākas pārdevējas, stiepjot tik aizvien jaunas kleitas klāt un sakot, cik labi tās man izskatās. Lai gan beigās vienu kleitu (tādu - tīri ok - nopirku), konkrētajā veikalā vairs savu kāju nesperšu. Man patīk tādi veikali, kur pārdevēji ir laipni un nav vīlušies arī tad, ja es neko nenopērku. Jo - ja man veikals ir iepaticies, ir visai liela varbūtība, ka es varētu kļūt par pastāvīgo pircēju.
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]zum
Date: March 19th, 2018 - 10:13 am
(Permanent Link)
Man arii, es tagad vispaar muuku, ja sakaas lielaa izpaliidzeesana. Ja neuzkriitosi gaida un ja paprasa, tad paliidz, tad pavisam cita lieta.
[User Picture Icon]
From:[info]savanna
Date: March 19th, 2018 - 10:22 am
(Permanent Link)
Man ir tā pat. Neciešu uzbāzību.

Toties atceros kā strādāju koka rotaļlietu veikaliņā t/c un pienāca amerikāņi. Es sasveicinājos un ļāvu paskatīties mantas, neuzbāžoties. Man viņi pajautāja, kādēļ es nesāku pārdot un stāstīt par visām mantām un pārliecināt tās pirkt... Emmm, jā, tātad, nekad nebūsi visiem labs :D
[User Picture Icon]
From:[info]di_wine
Date: March 19th, 2018 - 01:42 pm
(Permanent Link)
Visdrīzāk tas ir tas pats uzbāzīgais mārketings, kas radīts amerikā un tiek pasniegts šeit kā dzīves patiesība. Bet LV ir nabadzīga valsts ar niecīgu pirktspēju un mentalitāte mums ir tāda, ka nepatīk uzbāzība, esam bailīgi un vienpatņi. Tāpēc tāds mārketings reāli nerullē. Arī tā pārdošana pa telefonu, nu, bāc, ja man ko vajadzēs, pati zināšu, kur meklēt. Kaitinoši.
Ja eju veikalā un man neko konkrēti nevajag, tikai paskatīties, uzreiz pasaku - nē, paldies, palīdzēt nevajag. Ja man kaut ko ļoti konkrētu vajag, tad gadās, ka pat eju klāt pārdevējai un prasu, lai netērētu lieki laiku, jo šopings kā suga ļoooti netīk.