Dec. 30th, 2016 @ 02:14 am (no subject)
Bezmiegs. Un tīri fiziski sajūtama nepatīkama, spiedoša sajūta sirds apvidū. Nwvar saprast, kur lai sagaida jaunogadu. Varbūt man atkal jāsameklē psihoterapeits. Negribas gruzīt apkārtējos vai cibu, bet kaut kā gribas tikt galā ar tām negatīvajām emocijām, kas mani grauž. Reizēm es jūtos tik nogurusi just visiem līdzi un saprast, iejusties citu ādā. Jo es jau jūtu un tiešām iejūtos. Tikai kā tad ar manu dzīvi? Kā man iemācīties izteikt savas domas, lai mani sadzirdētu?
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]shelly
Date: December 30th, 2016 - 08:38 am
(Permanent Link)
Jā, šis ir ļ. labs jautājums.
[User Picture Icon]
From:[info]di_wine
Date: December 30th, 2016 - 03:44 pm
(Permanent Link)
Bieži mocos ar tām empātijas sajūtām, bet brīdī, kad jūtu, ka tūlīt jūgšos nost, lienu atpakaļ savā alā, jo apzinos, ka es esmu pati svarīgākā. Kaut kā jāmācās sevi uzskatīt par Nr.1. Un pēdējoreiz pie neiroloģes, kad stāstīju, kā tikai rudenī sāku nenormāli pārdzīvot kaķa nāvi, un kad viņa redzēja, kā man rokas trīc, izrakstīja tabletītes, kas jādzer līdz pavasarim. Palīdz. Mieriņš. Un okeāns arī nenormāli palīdz, arvien lielāks relakss. Un mazāk interneta arī ļoti palīdz, nelasīt ziņas un neiedziļināties tajā vājprātā.
Lai izdodas Tev rast sirdsmieru!