Bieži mocos ar tām empātijas sajūtām, bet brīdī, kad jūtu, ka tūlīt jūgšos nost, lienu atpakaļ savā alā, jo apzinos, ka es esmu pati svarīgākā. Kaut kā jāmācās sevi uzskatīt par Nr.1. Un pēdējoreiz pie neiroloģes, kad stāstīju, kā tikai rudenī sāku nenormāli pārdzīvot kaķa nāvi, un kad viņa redzēja, kā man rokas trīc, izrakstīja tabletītes, kas jādzer līdz pavasarim. Palīdz. Mieriņš. Un okeāns arī nenormāli palīdz, arvien lielāks relakss. Un mazāk interneta arī ļoti palīdz, nelasīt ziņas un neiedziļināties tajā vājprātā.
Lai izdodas Tev rast sirdsmieru!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}