Tas tiešām attiecas uz visiem cilvēkiem pasaulē? Es nekad neeju pirms pusnakts gulēt, bet ceļos jau arī vēlu - nevarētu teikt, ka jūtos kaut kā sliktāk, nekā bija tie drausmīgie gadi, kad katru dienu bija jāceļas 7. Ir visādi mēģināts, bet agrus rītus iemīlēt tā arī nav izdevies. Un - dzīva :)
Es turos pie principa, ka drusku jāskatās arī pašam līdzi. Un esmu dzirdējusi arī vairākus vēdiskos skolotājus, ka saka, ka saprāts vienmēr ir jāiedarbina un pats trakākais, kas var notikt, ir - sākt kaut kam sekot līdzi fanātiski un neklausoties sevī. Tā ka Tavā gadījumā - ja Tev ir ok, tad viss ok. :)
Man arī šķiet, ka galvenais ir ieklausīties sevī, savā ķermenī un sajūtās. Bet nu negulēt naktis, protams, nav prātīgi, tas arī ir pārbaudīts.
| |