Mana vēdiskās astroloģijas skolotāja mācīja, ka katra stunda pirms 12 ir līdzvērtīga atpūtas ziņā divām stundām pēc 12. Un vēl tur esot tā, ka tas dienas režīms samazinot ēnu planētas Rahu ietekmi, kas savukārt dod nemieru. Un vispār cilvēkam esot pareizāk cīruļa režīms. Lai gan es pēc būtības esmu pūce, studiju gados sanāca vienu brīdi būt tādam pamatīgam cīrulim - lai apvienotu darbu ar mācībām, cēlos pirms pieciem. Un baigi daudz tajā laikā izdarīju. Bet gulēt gāju jau ap deviņiem, pusdesmitiem. Šobrīd jau es ceļos ap sešiem, skaistumam arī tik īsas miega stundas nenāk par labu. :)
Tas tiešām attiecas uz visiem cilvēkiem pasaulē? Es nekad neeju pirms pusnakts gulēt, bet ceļos jau arī vēlu - nevarētu teikt, ka jūtos kaut kā sliktāk, nekā bija tie drausmīgie gadi, kad katru dienu bija jāceļas 7. Ir visādi mēģināts, bet agrus rītus iemīlēt tā arī nav izdevies. Un - dzīva :)
Es turos pie principa, ka drusku jāskatās arī pašam līdzi. Un esmu dzirdējusi arī vairākus vēdiskos skolotājus, ka saka, ka saprāts vienmēr ir jāiedarbina un pats trakākais, kas var notikt, ir - sākt kaut kam sekot līdzi fanātiski un neklausoties sevī. Tā ka Tavā gadījumā - ja Tev ir ok, tad viss ok. :)
Man arī šķiet, ka galvenais ir ieklausīties sevī, savā ķermenī un sajūtās. Bet nu negulēt naktis, protams, nav prātīgi, tas arī ir pārbaudīts.
| |