Albion

fak, man joprojām ir nelabumiņš. vajadzēja šodien iet uz bibliotēku, rakstīt kursa darbus, bet tā vietā visu dienu vizinos karuselī un nevaru saprast vai man vairāk reibst, sāp vai gribas vemt. bet nu mēs ar d. izgājām 3 līmeņus uzreiz, no kuriem pirmais bija abiem kopīgi piedzerties. protams, naivās otrā rīta domas - nekad vairs, nekad un nemūžām. nu redzēs. tagad ir vakars un es domāju tā pat. bet nu man joprojām ir sūdīgi, jā.

brīvdienām plāns mācīties, d. jāraksta bakalaura darbs, ir ideja kā māja - darīt to kopīgi tukumā, bet man jau sāk šķist, ka šī ideja ir vien tāds salmu namiņš, kuru nopūtīs tas vilks no trim sivēntiņiem. laiciņš būs labs, un inxam tā balle...

bet cālītis teica: "ir jāizvērtē prioritātes!" un es nevaru normāli atpūsties, ja man ir visādi parādi. nu labi, muļķības, es vienmēr varu, bet tomēr, tomēr. laika ir mazāk nekā šķiet un principā vajadzētu ļoti stipri iespringt.

šodien tirgū pirkām lociņus un dilles, vajadzēja palūgt, lai iesver arī puskīlō laika.

šodien bija normāls pārbdaudes darbs didzim - iepirkšanās tests.

• 1 raunds. spice. pilnīga kapitulācija, drausmīga izgāšanās un pirmsnāves moku izteiksme sejā pēc 2 - 3 minūtēm no veikalā ieiešanas brīža. pametām šo templi pēc nepilnas pusstundas. sagrāve.
  
• 2. raunds. GC. 2 - 3 minūtes. d. vēl turās. 5. minūte. d. vēl turās. 8. minūte - manāma moku izteiksme acīs, bet viņš turpina varonīgi turēties. sportlandā pačučēšana uz soliņa. mani sāk pārņem izvēles mocības. d. vienkārši mocības. "kurs čības labāk?" "nu man labāk patika tās zilās, bet..." "nē, kuš, nesaki neko vairāk! es negribu dzirdēt argumentētu viedokli, vienkārši izvēlies! viss. ejam."
  

un tās fakinās zilās čības sāka berzt 3. solī. mācība - ne vienmēr vajag ietaupīt 5 latus.
bet d. pārbaudes darbu nolika knapi sekmīgi, par centību ieskaitīju. secinājums - never again. vai vismaz spici. es domāju, ka mazos, jaukos veikaliņos viņam ietu daudz sekmīgāk. pārbaudīsim?! ^_^

btw, gandrīz nevienu mazu, foršu veikalu rīgā nezinu. žagatas bode, tas viens uz lāčplēša ielas... jā. viss laikam. sūdīgi man.

laba, laba ekskursija.
mums ļoti patīk atis, divvietīgais numuriņš, telti atdevām rudzītim, daudz baznīcas un nostreļītas pīpītes, vecpiebalgā baznīcai ir lieliska arhitektūra, baznīcā, kura didzim vislabāk patika tā arī neiegāju, Cālīša Zvanieki bija tāds baigais emocionālais pārdzīvojums. lieliski, ka ir tādi cilvēki.
un d. man neļāva sēdēt blakus smuko dredu čalim, kurš kaut kad pārcelsies dzīvot plenērā, pleirītā vai pleromā. :D

forša muzeju [ļoti mazās] nakts izstāde, sadzērāmies vīnu, d. nobalsoja par mani, kafejnīcā: "vai mana sieviete drīkst izmantot tualeti?", divi teroristi kinoteātrī. braucot mājās ar pēdējo transportu, mūs izmeta ārā kontrole, naksnīga garā pastaiga, suns mani pārbiedēja, tagad maza meditācija pie datora. notrulina, tāpēc nomierina.

un mēs esam foršs pārītis: kristiete, kura praktizē veģetārismu un ateists, kurš izliekas par budistu, kuri izskatās pēc musulmaņiem un grib iet uz krišnaītu dievkalpojumiem, bet pēc patiesās atklāsmes tīrākie djuraselīti.
teoloģija sačakarē.
žirārs vēl vairāk. mirsti, vecīt, mirsti, gribu puķes uz tava kapiņa uzlikt.