Albion

divas lietas, kas man pēdējā laikā pietrūkst - seriāli un internets. un, lūk, šodien atteicos no miega šī cēlā mērķa vārdā - šķīstīt savu grēcīgo dvēseli, kas tik ilgi bija atturējusies no slīgšanas datoratkarības skavās. bezmērķīgi lieliski nosistas četras stundas miega, upurēta iespēja rītdien justies mundri, un vismaz trīs reizes pamodināts krišjānis. jūtos izdarījusi labu darbu. bez sarkasma.

starp citu, es te tikko tā padomāju (neiepatikās) - man vēl priekšā seriālu uzdevums. homelandam esot otrā sezona. (jūtos nožēlojami, ka pati to neuzzināju ātrāk)

trīs lieliskas dienas pēc kārtas (ikgadējās pirms-ziemassvētku vakariņas ar kr.b., hobits, darba ballīte, dārtas ballīte, spa ar daiļajām dāmām, "viegli" koncerts un novuss kkc) un šodien es jūtos tik miegaini un apātiski, ka esmu tikusi līdz tam, ka atvēru pdf failu ar nosaukumu e l james - 01 - fifty shades of gray. es ceru, ka šī fakta ieklabošana mani atturēs no tālākas krišanas grēkā.

kāpēc man stokmans patīk daudz labāk kā rimi? jo pirmajā sieriem cenas uzlīmi nelīmē tajā pārtikas plēves vietā, kur tā ir aiztaisīta. mani ļoti tracina (TIK ļoti, lai par to ierakstītu klabā atmiņai uz ilgiem gadiem), ka vardarbīgi atplēšot rimi sieru, man paveras divi neērti varianti - ļaut lai siers kādā stūrī sakalst, jo ar saplēsto plēvi nav iespējams glīti nosegt visu kluci, vai ietīt jaunā plēvē. 

es nezinu, kas ir sūdīgāk - nesaņemt uzmanību vai saņemt negribētu uzmanību?!

šodien šefpavārs nogriež pirkstam galu, aiziet uz traumatoloģijas slimnīcu, kas atrodas 3 min no darbavietas, viņam tur saka: "zvaniet ātrajiem!"

kaut kur, visticamāk interneta plašumos, dzirdēju, ka savages esot meiteņu trilleris. tas man liek justies kā pūkainam ponijam, jo vismaz pāris minūtes no filmas sēdēju, noslēpusies aiz savas oversized apkakles (skaidrības labad - tas nav jauns apzīmējums dubultzodam).

situācija: līgava grib nopirkt normālu, elegantu kleitu, kurā juridski saistīties ar savu dzīvesdraugu. ideāli būtu līdz celim, bez 4 kg vizuļu kruzuļu un baltā vai krēmkrāsā. 

izskatīšu tikai ļoti foršus piedāvājumus.

viņas skapis latvijā. protams, varētu vēlēties plašāku piedāvājumu, bet šo to var atrast.

biju uz trīs dienu apmācībām par komunikāciju, tā ietvaros bija uzdevums "netalantu šovs" - katram jādemonstrē savs vislielākais netalants, izaicinot pārvarēt pašam sevi un pārvarēt stresu, kas tā sakarā rodas.

es dziedāju.
bija drausmīgi.
nekad vairs to nedarīšu.

bet man tomēr prieks, ka saņēmos uzkāpt uz skatuves un tur dziedāt, jo pirmā doma pēc uzdevuma paziņošanas man bija - kaut kādu pustalantu, maztalantu vai vispār nekādu rādīšanu. ļoti noderēja viena no stresa pārvarēšanas metodēm, ko savā grupā izstrādājām - kas jādara, jādara (green mile).