miss_digory ([info]miss_digory) rakstīja,
@ 2005-11-15 15:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: tired
Mūzika:Greenday- American Idiot.

Atminu teh.
So te es kadreiz uzrakstiju, kad man gaja loti gruti...

By: Miss Digory and Lyndz. 19.10.2004 13.20

Vieta: An abandoned flat
Laiks: 13.20pm
Cilveki: Li, Lyndz, Lintu, HIMka, Emma, Razlink

Li runs across the room, a spider chases her. HIMka skips along and tries to kill it with Lyndz’s bag.

Lyndz screams in terror and jumps on the table whilst HIMka doesn’t succeed in killing the spider; it runs away and hides in Li’s coat.

Razlink laughs at everyone for being stupid, then screams as the spider comes near her. She legs it into the other room, where Emma and Lintu are killing another spider.

Razlink hides in a cupboard hoping the spider wouldn’t follow her, but it sneaks under the door and hides under a mop bucket. Razlink sits on the mop bucket and the spider slowly crawls.

Razlink hears a heated negotiation between Lintu and Emma; about whether spiders crawl around, scare people on purpose. They also discuss the new inventions of HIMka- mini-condoms for spiders!!!

HIMka laughs in because of her new invention, she does not realise that spiders are not like humans and won’t think to use them. Emma thinks it was the stupidest thing to ever invent and doesn’t think it will work.

Meanwhile, Lyndz and Li have captured the other spider and thrown it out of the window, the others dream of the days, when spiders will learn to fly again, as one is very slowly approaching Razlink. Suddenly the cupboard door opens and instead of a spider flying, they see Razlink… with the angel wings of Lauri Ylonen, she stole, from The Rasmus gig the other day.

Razlink flies out of the open window and lands on the ground; luckily she didn’t hurt herself as a pile of leaves broke her fall. Emma and the rest of the crew rushed outside to see if she was OK. They found Razlink looking up to the open window and laughing her head of, the rest of them stood there staring at the hysteric Razlink and then they started to laugh along.

They all decided they would never go back to the flat again and find themselves a new “hanging” place. They decided they’d hang around a grave yard as Razlink’s friend Coffin lived there.

When they got there they found Coffin having a party with lots of food and drink ( alcohol ) Coffin is already well past it and is currently talking to a tree, the other guests have not realised it because they too are all past it, many of them have fallen asleep or fallen in holes.

Emma and the crew join the party of “coffins” and soon end up talking to trees too.


So te mes rakstijam Dievs vien zin’ kad, aha, augsa tacu rakstits- 19. oktobri, pern. Tagad vinas vairs nav- nu, tas, kura so rakstija kopa ar mani. Tikpat labi vina varetu ari but mirusi, tapat ka es vinai. Neesmu ar vinu pat parmijusi ne pusplesta varda, jau divas nedelas un pat toreiz vienigais, ko es teicu bija par kadu zenu, kurs gribeja, lai vina ir kopa ar samo, nu- milakie. Tagadeja „ vistuvaka „ draudzene vispar seit nav. Vinai ir kaut kads pasakums, ko vina riko kopa ar vairakiem citiem cilvekiem. Vinas dzive skiet tik pilna viskaut ka, salidzinajuma ar manejo, es pat gandriz vinu apskauzu par to. Es dazkart velos, lai mani ari apskauz par kaut ko. Manuprat, mani nav par ko apskaust... Es esmu iedomiga, cietsirdiga, atskiriga- ta mani te deve. Ta mani deveja ari Latvija.Tapec esmu nonakusi pie sleguma, ka tada ari esmu. Man skola nav daudz draugu. Ari arpus skolas man nav draugu. Man Latvija vel ir paris- Indra, Ieva. Ja, tas apmeram vienigas istas draudzenes Latvija. Te- ja, varbut- Razlink ( kura iesaistita Lokacija pirmaja lapa )
Ta vispar iet labi, cik labi vien var iet, kad cilveks ir depresets. Nupat viens, kam es baigi nepatiku, kaut ko man uzsauca.
Baigi tizli. Iznak, ka te rakstu tikai tad, kad draud nosviest no datoriem, ja nedaram kaut ko uz Word. Nupat sanemu vispretigako e-pastu no Maukas draudzenes, sakot, ka es esmu stulba govs. Es zinu, ka es esmu, nav jau jaatgadina, bet tomer- baigi riebiga sajuta. Parit braucu atkal uz Latviju, redzesu Indru, Olgu, Ievu, zin’ visus tos draugus, kuri ir „ it ka „ baigi labie draugi, tad kad neesam kopa, bet ir baigie mesli, kad kopa. Nupat velviens teica, cik man labi ir, ka es runaju latviski, jo tad neviens no maniem draugiem to nesaprot. Kadiem vel draugiem? Man tadu isteniba nav, kauns un bailes to teikt, negribas patreiz iedzilinaties. Negribas vispar iedzilinaties, atzistu, ka loti sapigi vispar domat par kaut ko nopietni... Sita nositu katru pusdienu starpbridi- niekojoties, kad varetu it ka kaut ko jedzigu padarit- ka pabeigt, piemeram, Anglu valodas eseju. Vai vispar- aiziet izklaidet galvu arpuse. Driz skanes zvans un bus jaiet uz klasi, truli atsaukties- Ja. Tad pec 15 minutem murgojuma, uz Geografiju, runat ar kadu zenu par Gredzenu Pavelnieku. Man kadreiz ar to bija baiga faze, nu, vienu aktieri no sis filmas. Vins toreiz skita loti smuks. Tagad smeldz atcereties. Tada pati faze ar veci no rokgrupas The Rasmus. Nu ja. Tagad jaiet gan, chauz, cerams, ka sis saglabasies...
Ir pagajis labs laicins kops es te pedejo reizi rakstiju. Gandriz tris menesi. Daudz kas ir mainijies kops tam, sakot ar to, ka gandriz nemaz neesmu bijusi skola. Sakaskejos ar vienigo isto draudzeni skola- isteniba- nesakskejos gan, tikai... Vina man neticeja, ka es biju slima un domaja, ka es bastoju. Kurs draugs vispar pat uzdrikstas apsaubit otru? Kadas vinam tiesibas uz to? Sis draugs nevar ielist otra ada un saprast ko otrs jut, iznemot ja pats to ir kadreiz jutis, ko apsaubu, ka saja situacija mana draudzene darija. Vispar pedeja laika, velos but viena, tapec es esmu saja istaba, kur liek tos bernus skola, kam ir problemas- fiziskas, vai garigas, vai abas divas. Te ir vel tris citi berni un Ticibas Macibas skolotaja. Blakus kabineta ari sez draudzene ar kuru „ sakaskejos „- vismaz sedeja tad, kad pedejo reizi paskatijos, skolas Psihologe un kada meitene musu gada, kas visiem pielien un izplapajas visu noslepumus. Man it ka paredzets but Anglu valodas stunda, tur neesmu, jo gribu pabeigt vienu eseju, ko gribu iesniegt skolotajam citas vieta. Ta ir man personigaja datora, tepat blakus, bet tas nestrada, jo baterijai kaut kas vainas, uzrakstiju sakumu, ko vareju atcereties no galvas. Majas dators darbojas. Interesanti vai nevaretu palugt te skolotajiem panemt skolas datoru uz majam, tad vares katrigi norakstit no viena datora uz otru bez problemam. No sakuma mammai radas ideja, ka vareja majas nolasit no datora skali un ierakstit kasete, bet tas ari uz mana magnetafona nedarbojas. Desmit pirms divpadsmitiem. Nakosa ir Zinatne un es nezinu isti ko darit. Palikt te, vai iet uz stundu. Psihologe teica, ka viss ir mana galva, ka cilveki uz mani blenz un mani apruna. Tapat ka mamma teica. Vini grib no manis tikt vala pec iespejas atrak, lai es ejot atpakal uz savam stundam un liekot samos miera. Ne viniem interese ka es jutos- neka. „ Paris nedelas tu te vari nakt, lidz atgriezisies vecajas sliedes. „ sama saka. Kadas vecajas sliedes? Es nekad nebusu tajas atpakal. Cilvekam neaiziet? Man jau gadiem nav vecas sliedes. Man vecas sliedes bija Latvija. Atkal braucu uz Latviju maija, starp citu- pedeja nedela. Sodien ir 14. aprilis. Vel kadas sesas nedelas sita murga katru dienu vilkties uz skolu. Ar nepacietibu gaidot Sestdienu un tad viebjoties par domu, ka driz bus Svetdiena. Es vairs nezinu. Dzive skiet ka ieskrejusi strupcela. Pirms kadam piecam minutem draudzene, ar kuru sastridejos un pielideja izgaja no telpas atpakal uz stundu. Kada e-pasta lasiju, ka vina raudot del manis, jo es neeju uz nevienu no vinas stundam un tad kad es eju, es tur sezu kadas piecas minutes, tad panemu somu un aizeju. Ne jau vinas del es to daru, lai vina pat nedoma. Es to daru, jo es ciest nevaru vairs to atmosferu, visi nirdz un rada ar pirkstu, sacukstas un apruna mani. Divpadsmit. Mums Zinatne kamer es biju projam ielika jaunu skolotaju un jaunu temu. Man kada meitene pirmaja stunda- Matematika- pateica, kura telpa jabut utt. Es pat nezinu kur man jasez un mums grupa ir drausmigi tizla. Nenoverte, neieredz viens otru. Grustas, stumdas, lamajas. Laikam bus jaiet telpa ieksa pedejai, lai redzetu kas notiek un kur man jasez, vai japapras skolotajai, kura it ka pec nostastiem esot baigi barga un riebiga. Nezinu. Vismaz es esmu skola un mamma beidzot ir apmierinata. Nedirsis visu vakaru par to, ka es neeju skola un, ka man jaiet. Nesaprotu kapec, ja man nekas nerubi. Es nakos nedel redzesu psihiatru. Tas ir oficiali tagad- es esmu psiha. Par to nakosreiz, piecas pari divpadsmitiem, desmit pari bus zvans. Pec stundas noteikti busu atpakal, vazasos par netu un ta lielako dalu pusdienas laiku. Tad bus registracija, un skiet gada linija, tad Geografija, tad tisos majup uz biblioteku, kur atkal stundu dabusu uz datora, tad majup un viss ka parasti. Vismaz mamma bus stara, ka es aizgaju uz skolu un paliku te ilgak par pirmo stundu. Ata patreiz.



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?