Un vēl šodien satiku Preiļu čomu Vadimu. Viņš ir vareni foršs cilvēks, bet ko biklais Mirdzis dara? Kaut ko nomurkšķu, sasveicinos, parādu Didzi un tinos veikalā, it kā tie banāni, kurus grasos pirkt, izleks pa logu un aizbēgs, ja es nepasteigšos.
Preiļos ir vairāki cilvēki, kuri man ārkārtīgi patīk, kurus pazīstu jau gadiem, bet kautrējos normāli kontaktēties. Vadims, Igors un vēl daži ir tie, par kuriem iedomājos katru reizi, kad te esmu, bet neko. Eh..

Pakacs parkā uz salas rīko pasākumu šonakt. Ja fiksi iemācīšos uzsiet slingu, varēsim aizdoties. Mans tētis gan jau arī nāks, bet mamma greizsirdīga un kautrīga paliks mājās.

Es negribu būt tāda.