sākās ar to, ka man kāds ļoti skaļi dauzījās pie durvīm, grabināja rokturi un bezmazvai lauzas iekšā. es sabijos, ka tie ir vietējie alkāni, kuri zina, ka es te viena pati ar zīdaini esmu. viņiem mani pagrūst malā un aptīrīt būtu nieks. tad pa logu es redzēju, ka no majas iznāca tie tīņi, nevis vecie alkāni. viņi ņirgajas par vietejiem večukiem un manu kaimiņu. ņirdza kā zebiekstes.
noziegumus jau nedarīja, bet pretīgi gan viņi man šķita