Tā, kārtējais skriešanas apjukums ir klāt.
Kā gan citādi, ja tuvokas Latvijas lielākais skriešanas pasākums - Rīgas maratons...

Kā jau apzinīgam sīkskrējējam pienākas, biju jau izlēmusi piedalīties Rīgas maratonā. Tā kā pieredze nav gadiem krātā, bet gan tik pat kā ziemas sezonā uzsākta, tad, protams, biju ieplānojusi skriet minimaratona distanci ~ 5 km.
Viss būtu labi, bet visi tie ārprātīgie skrējēji man apkārt (piemēram, Edgars) ir kaut kā mani ietekmējuši...
Turklāt iepriekšējās brīvdienās noskrietie 15 km lika aizdomāties par pusmaratona distancei. It kā nereāla distance priekš manis, tomēr no otras puses - ļoti vilina šāda veida izaicinājums, pārbaudot, vai varbūt es to tiešām varu?

Par labu minimaratonam:
+ nekad neesmu piedalījusies Rīgas maratonā, tādēļ gribēju sākt loģiskā secībā - ar mazāko distanci;
+ esmu gatavojusies tieši minimaratona distancei;
+ teorētiski nevajadzētu būt, ka skrienu viena no pašām pēdējām, kā tas varētu būt pusmaratona distancē;
+ tāpat teorētiski minimaratonam nevajadzētu tik traki iztukšot visas manas spēka rezerves, kā tas visticamāk notiks pusmaratona skriešanas mēģinājuma gadījumā;
+ ??? pēkšņi vairs neko nevaru izdomāt...

Par labu pusmaratonam:
+ ļoti vilinošs izaicinājums;
+ gandarījumam pēc skrējiena veiksmīgas (?) pabeigšanas vajadzētu būt vismaz "10x" lielākam nekā minimaratona gadījumā;
+ parasti fiziski labāk jūtos pēc gariem skrējieniem nekā pēc īsākiem un ātrākiem;
+ man nebūtu jāmēģina skriet cik ātri vien iespējams, tādējādi nebūtu jājūt visas savas parastās nepatīkāmās "ātrās skriešanas sajūtas";
+ es būtu noskrējusi PUSMARATONU!!!

Un tad vēl Rīgas maratona oficiālajā mājas lapā publicētais teksts:
"Ja 5 līdz 10 km distance Jums nesagādā nekādas grūtības un ja nedēļā brīvi skrienat 20 km un vairāk, organizatori Jums iesaka nopietni apsvērt piedalīšanos pusmaratona distancē."

Izklausās jau nu ļoti vienkārši, bet es taču zinu, ka nekas vienkāršs tas nevarētu būt!

Un tagad, kā lai izdomā - ko lai dara un ko lai skrien?
Varbūt ir ieteikumi?
HMM!!