Pārmaiņai pēc asenizācijas pasākumiem (AUC = 0.9996, precision = 0.9964, recall = 0.9933 no pusstundā uzcepta perceptrona pie randomas draņķības atpazīšanas uzdevuma ir good enough to prove my point un vairāk ievērības par to, ko dirsiens gēnu un baitu dīķī ir pelnījis anyway) un vilšanos sagādājušiem supravadītāju pētījumiem, laikam jāieposto kaut ko pozitīvu.

Par spīti vairākiem izgāzušamies agrīniem un pārsteidzīgiem startapiem, heterohronās parabiozes (asiņu transfūzijas no jauna organisma vecam) metodika novecošanas revertēšanai ne tikai turpina darboties, bet turpina parādīties jauni mehānistiski modeļi attiecīgā organisma atjaunošanās (somatiskas un kognitīvas, kas ļoti priecē) procesa izskaidrošanai! Šoreiz prožektora gaismā ir trombocītu atvasinātais augšanas faktors PF4 (kind of negaidīti, aktīva reģeneratīva funkcija no trombocītiem?) kombinācijā ar CXCR3 receptoru.

Pagaidām viss labums, kā parasti, tiek tikai pelēm, bet, ja lietas pa šo līniju turpinās notikt, paredzamā nākotnē var cerēt uz pirmo E. Batorijas vārdā nosaukto rejuvenācijas klīniku. :D