Es noteikti nevēlos kancelēt ne kritiku, ne kritizētājus. Lai kritizē uz veselību, varbūt, ka arī viņiem kādreiz pienāks viņu "pat apstājies pulkstenis divreiz dienā rāda pareizu laiku" moments.

Mani tikai neatstāj sajūta, ka arheologi, dzirdot par šiem "ēģiptieši ievācās atlantīdiešu vienalga, kādu supercivilizāciju dīvaini primitīvajās būvēs" stāstiem, jūtas apmēram līdzīgi, kā justos es, ja man kāds mēģinātu stāstīt par 10 izmantotajiem smadzeņu procentiem vai to, ka čiekurveida dziedzeris kalpo komunikācijai ar manu nemirstīgo dvēseli.