302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2020-01-05 10:02:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:amused
Mūzika:Alphaxone - Edge Of Solitude: Overland
Entry tags:bullshit, history, humour, quotes, science:astronomy, spaceflight

Frāze “tikai sci-fi salasījušos stulbeņus piš kaut kāds kosmoss” ir diezgan iespaidīga jau pati par sevi, bet brīdī, kad tā tiek producēta tekstā, kas sastāv no Muldašova līmeņa fi-bez-sci fantāzijām par izbijušo civilizāciju it kā augsto godību, kā atbilde uz jautājumu par šīs godības novērojamas evidences acīmredzamo iztrūkumu, tā pārvar ironijas gaismas ātrumu un kļūst par kaut ko transcendentālu, episku un pārlaicīgu.

Aplausi auditorijā pāraug vētrainās ovācijās, astronomi un astronauti notrauš pa skopai asarai un izlavās pa pakaļdurvīm laukā kautrīgi uzsmēķēt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2020-01-06 00:25 (saite)
pat ja tu nepiekrīti, ka tieši man ir taisnība un pieņem, ka otrs kekss ir tuvāk tai un Bībers patiesībā ir ģēnijs, tas vēl ar vien paģēr, ka pastāv kāda objektīva patiesība
tava pozīcja however ir tāda, ka neviens no mums neko nesaprot un saprast nevar, jo tur vienkārši nav ko saprast, tikai subjektīvi just un neviena jūtas jau nav labākas par cita jūtām leul
ne tikai 100% subjektīvisms, bet filistīnisms un pamatskolnieka nihilisms piedevām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2020-01-06 01:58 (saite)
Mana pozīcija ir, ka pat ja pastāv objektīva patiesība šajā jautājumā, tad individuālie fīlingi/pārliecības/tavs bērna ietiepīgums a ļa "a zinu, ka tā vienkārši ir, un viss *piecērt kāju, uzmet lūpu*" ir absolūti neadekvāti instrumenti šīs patiezības noskaidrošanai. Labākajā gadījumā tās darbojas kā apstājies pulkstenis, kurš divreiz diennaktī rāda pareizu laiku. Tādā ziņā jā, tavas jūtas kā patiesības izzināšanas līdzeklis tik tiešām ne ar ko nav labākas par tā džeka jūtām, pat ja sagadīšanās pēc kāda no jums viedoklis tiešām atbilst objektīvajai patiesībai. Arī aklai vistai grauds, utt, utjpr.

Tāpat var strīdēties, vai šāda tipa jautājumos vispār var būt objektīvi pareiza atbilde. Jautājumā "vai burkāns ir labāks par āmuru", lai gan abi ir tīri no materiālā realma, arī atbilde būs atkarīga no tā, vai tev vajag paēst vai iedzīt naglu, nevis kaut absolūti fiksēta neatkarīgi no apstākļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-06 06:39 (saite)
Tava neuzticība intelektam ir apbrīnojama. Ņem vērā, ka visu šo tieši tā pat var attiecināt uz morāles un jebkuriem citiem kvantitatīvi nekvalificējamiem jautājumiem. Nevar beep-boop izkalkulēt ar ģermometra palīdzību, tātad mēs par to neko nezinām un visi varianti strādā. Nezin kāpēc praksē nominālisma propagandas breinvašotie vairumā gadījumu nekad tā īsti pēc šī sava principa neprot operēt un uzvedās tieši tā pat kā Gnidrologs, kas 'zina'. Tavs penteris pēc tavas loģikas ir tāds pats individuāls fīlings/bērna ietiepīgums, bet tu to aizstāvi tā it kā ticētu, ka 'zini' lmao.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2020-01-06 10:13 (saite)
Šī "neuzticība intelektam" kā reiz ir balstīta tajā, ka to sev pieraksta cilvēki, kuriem tāda reāli ir visai maz. Spilgts lokālais piemērs - sikbojs ar saviem "galaktiskajiem viļņiem", "fraktāļvīrusiem" un pārējo herņu, kuru viņa "intelekts" viņam piespēlē. Viņš visu to figņu "zina", nevis vienkārši fantazē - attiecīgi, tāda "zināšana" ir pilnīgi nulles vērtībā. Tas pats ar tavām ūbersenajām civilizācijām n šit.

No "nevaram izkalkulēt" nekādā veidā neseko "visi varianti strādā". Arī nemateriālas dabas jautājumiem var būt eventuāla ietekme uz konstatējamiem rezultātiem irlā, attiecīgi, no rezultāta var spriest par varianta derīgumu/nederīgumu. Pilnīgi abstraktas dabas jautājumos, protams, tādas iespējas nav, bet arī tad godīgāk ir atzīt, ka atbilde nav zināma, nevis apgalvot, ka tavējā ir pareizā "just because".

"Mans penteris" ir apgalvojums, ka fīlingi ir nederīgs instruments patiesības izzināšanai. Tu neesi devis nevienu argumentu, kas liecinātu par pretējo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-06 20:23 (saite)
Okkej, lai nebūtu vairs turpmāk jāatkārto redundanti penteri par mūžīgo Bēthovens vs Bībers dilemmu (vai tās neesamību):
Tava pozīcija, cik saprotu ir tāda:
(viens no diviem variantiem)
1) Bēthovens = Bībers kvalitatīvi, jo nekāda veida objektīva patiesība nepastāv
2) Bēthovens vs Bībers ir debatējams jautājums, bet cilvēka intelektam nav kapacitātes, lai jebkad sasniegtu jebkādu vērā ņemamu value džadžmentu šajā salīdzinājumā (lūdzu, nenolaidies līdz Ctulhu līmenim, kur nošu lapu kilogrami ir vērtības indikators)
Ir kas precizējams?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kjiimikjis
2020-01-08 21:07 (saite)
Ko tu saproti ar "vērā ņemamu value džadžmentu"? Teiksim, cilvēks nav klausījies ne vienu, ne otru, bet pakasa pakausi un saka "Nu, Bahs bija kaut kad sen, bet par viņu joprojām skolā māca. Bībers bija kaut kad nesen, bet par viņu pat soctīmekļi vairs nerunā. Značit Bahs krutāks!" - tas ir vērā ņemams vai nē? Atbilde ta pareizā, lai gan iegūta bez jebkādas personīgas pieredzes.

Kas uz intelekta kapacitāti attiecas - vispārīgā gadījumā - tās trūkums ir iekšēju error checking mehānismu neesamība. Tobiš, cilvēkam, kas ieņēmis galvā, ka viņš kaut ko "vienkārši zina", nav iespēju konstatēt, ka viņš maldās, neķeroties pie ārējiem līdzekļiem. Šo lomu kā reiz spēlē tās pašas evidences - kaut kas, pie kā piemērīt, vai tas, ko tu esi iedomājies, vispār atbilst realitātei. Pat jebkurā evidence-based pieejā ir zināms, ka cilvēka iekšējie biasi ietekmē rezultātu, un ir čupa ar metodēm, kā šo biasu ietekmi iespēju robežās izslēgt. Bez tā, ja cilvēks spēj sevi pārliecināt, ka ir dadomājies līdz patiesībai, tad faktiski "anything goes", kas neizbēgami noved pie sikboja tipa "zināšanas".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-08 22:18 (saite)
"Ko tu saproti ar "vērā ņemamu value džadžmentu"?"

Es prasu vai vispār iespējams džažot. Ja objektīvi pastāv gradācija starp bīberiem un bēthoveniem, tad attiecīgi pastāv iespēja džadžot, neatkarīgi vai uz zemes vēl pastāv kāds, kas spētu.

Par otro. Tad tu vienkārši saki, ka neviens cilvēks nevar zināt labāk par citu attiecībā uz bēthoveniem un bīberiem un visi ir vienlīdz gudri?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2020-01-06 08:16 (saite)
Labi, labi, sen visiem jau objektīvi zināms, ka Bībers=sūds.

Bet kā ir ar objektīvo zināšanu jautājumā Bahs>Bēthovens vs. Bēthovens>Bahs?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-06 20:34 (saite)
Labs jautājums, ar kuru vismaz vairākas reizes ar Ctulhu iestrēgām. Tiešām būtu grūti pateikt. Kurš ir tuvāks logosa manifestācijai caur savu mākslu būtu mans čujs, bet abi ir ģēniji. Apmēram kā strīdēties kurš labāks Messi vai Maradona, vai, Platons vs Aristotelis. Tādos variantos jau implicīti jāprezumē, ka visi iesaistītie debatējošie vismaz 'zina' šo personāžu absolūto ģēniju un kvalitatīvu nesalīdzināmību ar kaut kādiem to laiku plebīberiem. Mēs pagaidām atrodamies fāzē, kur šis pirmais solis nav veikts, tātad Bēthovens vs Bahs vs Bībers ir valīda diskusija. Kamēr tā, tikmēr varu tikai papīkstināt savu sarkano klauna degunu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-01-06 23:18 (saite)
Mnja. Man ir aizdomas, ka tavas zināšanas par abu komponistu mūziku ir ļoti virspusējas. Pirmkārt, abu mūzika stilistiskā ziņā ir fundamentāli atšķirīga - Bēthovena dzīves laikā Baha mūzika tika uzskatīta par smagnēju un novecojušu, nevajadzīgi sarežģītu, nevis ģeniālu. Fun fact: Bēthovens nomira divus gadus pirms aizsākās t.s. Baha "atdzimšana".

Otrkārt, ko nozīmē komponists-ģēnijs? Jēdziens "ģēnijs" parasti tiek rezervēts ļoti ārkārtējām, neparastām, reti sastopamām spējām. Tātad raksturojumam atbilst, piemēram, leģendas par Mocartu, kurš savas pirmās kompozīcijas esot sācis rakstīt 5 gadu vecumā, un, būdams pieaudzis, esot spējis starp visu savu bohēmu un citām ķezām saņemties un neticami ātri uzrakstīt pasūtījuma skaņdarbus līdz ar termiņa beigām. Abi B, turpretī, drīzāk būtu raksturojami kā ļoti talantīgi amatnieki (šī vārda vislabākajā nozīmē), kuri pie savām kompozīcijām strādāja ilgi un/vai sistemātiski, tās meistarīgi un pacietīgi slīpējot. Ir saglabājies liels daudzums Bēthovena melnrakstu, kur pat tik vienkārša melodija kā 9. simf. 4. d. koris (plašāk pazīstams kā "Oda priekam") ir rakstīta un pārrakstīta daudz un dažādos variantos. Savukārt, Bahs esot rakstījis daudz un gana ātri. Bet - Bahs savu polifonisko mūziku rakstīja, vadoties tīri pēc matemātiskiem aprēķiniem, lai ievērotu sistemātisku tēmu pāreju starp balsīm; kā arī, viņam patika spēlēties, melodijās iekodējot vārdus (notīm ir arī burtu apzīmējumi).

Nu lūk. Un, zinot visu šo un vēl vairāk, runas par "absolūto ģēniju" un "logosa manifestāciju" man izskatās, hm, kvalitatīvi ļoti līdzīgas tām spiedzošajām tīnēm Bībera koncertos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-06 23:47 (saite)
Es atzīstu, ka mūziku saprotu virspusēji tādā nozīmē, ka neesmu studējis mūzikas teoriju (tiesa uzticos autoritātēm, kuru deskriptīvos rakstus esmu lasījis) un nevaru nolasīt lekciju par polifonijas evolūciju kontrapunkta virzienā un tādā garā. Zinu ar ko konceptuāli atšķiras dažādu periodu mūzika un kā konkrēti komponisti tika saņemti šajos periodos, par to tiešām senāk ar interesi lasīju.
Tiesa tam šīs sarunas kontekstā nav būtiskas nozīmēs, jo strīds nav par muzikālu virzienu vēsturisko attīstību un cik kurš no mums kompetents skaņdarbu strukturālā analīzē, bet par daudz vienkāršāku lietu - vai pastāv kvalitatīva hierarhija cilvēka ģēnijā.

Terminu "ģēnijs" nelietoju kā tu to apraksti. Mocarta reti sastopamā spēja ļoti agrīnā vecumā darīt ļoti komplicētas lietas padara viņu par child prodigy. Viņa izcilību noteica tas, ka viņš sacerēja izcilu mūziku (savos nobriedušākos gados), nevis tas, ka bija brīnumbērns. Vispār klasiskajā mūzikā raksturīgs, ka komponisti rada izcilākos darbus brieduma gados, nevis jaunībā. Dabiski, ka cilvēka ģēnijs caurstrāvo to visu, bet gradācija ir nevis cik kurš bija virtuozs 10 gadu vecumā, bet kurš ko atstājis aiz sevis. Tad lūk Mocarts-bērns ģenialitātes ziņā bija pilnīgs burbulis salīdzinājumā ar Mocartu-pieaugušo, bet Bībers pat salīdzinājumā ar Mocartu-bērnu ir burbulis. Nemaz nerunājot par Bahu, kas visiem viņiem ir tētis.

Ļoti šaubos, ka pat tu tā godīgi tici savam pēdējam teikumam. Pat, ja mūzika nav tavs jājamzirdziņš, varu derēt, ka ir kāda cita tēma, kurā tu diez vai ļautos relatīvismam un pielīdzinātu sevi spiedzošai tīnei. Visi cilvēki zina, ka viņos iekšā ir spēja saprast, bet mūsdienu dekonstruktīvisma filozofija par varītēm cenšas pārliecināt, ka cilvēks pēc noklusējuma nevar tā īsti neko zināt. Pat akadēmijā šīs vēsma jau labu laiku persistē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2020-01-07 00:25 (saite)
Kā tad tu definē "ģēnijs"?

"..mūzikā raksturīgs, ka komponisti rada izcilākos darbus brieduma gados, nevis jaunībā."

Jā, ļoti bieži tā ir. Manuprāt, tas arī labi ilustrē, ka bieži vien tas ģēniju naratīvs drēbes nezinātājus maldina, jo aizēno realitāti ar ilgstošu darbu un savu spēju izkopšanu daudzu gadu garumā.
Tas mans pēdējais teikums, protams, ir vairāk tongue in cheek, bet kaut kas radniecīgs tajā pārjūsmībā tomēr ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2020-01-07 21:00 (saite)
"Ģēnijs" pirmkārt generic izpausmē kā "radošais ģēnijs", kas vispār atšķir cilvēka būtību no zvēra (ne velti ir pat izteiciens "ļaunais ģēnijs"), tieksme radīt, kas pēc imago dei principa ir mūsos iedēstīta pēc noklusējuma.

Otrkārt, tas, kas ir mūsu sarunas priekšmets, izcilas personības un to darbi. Kaut kas ekstraordinārs, kas nav sasniedzams ar, kā tu saki, (TIKAI) "ilgstošu darbu un savu spēju izkopšanu". Un priekš manis (saprotu, ka principiāliem materiālistiem tā ir herēze) kaut kas, kas atspoguļo t.s. Logosu. Labā un skaistā avotu vistuvāk. Tas, kas rada katarsi. Nevajag jaukt ar dzīvnieciskiem kaifiem, kas rodas no vis triviālākajām ikdienas lietām, bet tādu, kas paceļ tevi pašu augstākā līmenī permanenti. Bagātina un ļauj saprast jaunas lietas.
Interesanti, ka latviešu tezaurā gēnija sinonīmi ir "dižgars" un "gara milzis". Vēsturiski ģēnijs vienmēr ticis saprasts kā gara elevātors, cilvēks, kurš burtiski čanelē logosu caur savu ekselenci, vai tas būtu mākslinieks, izcils kšatrijs/vadonis vai svētais. Tikai līdz ar moderno ieslīgšanu virspusējā pošļaķinā, kas ģenerē laikus, par ģēnijus sāk saukt brīnumbērnus vai kādu, kas apguvis generic virtuozitāti kādā šaurā rūpalā (labs piemērs pie manis dažreiz apspriestā fotreālistiskā glezniecība).

Apmēram tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-01-08 11:18 (saite)
/Nevajag jaukt ar dzīvnieciskiem kaifiem, kas rodas no vis triviālākajām ikdienas lietām, bet tādu, kas paceļ tevi pašu augstākā līmenī permanenti. Bagātina un ļauj saprast jaunas lietas. /

ugu. Kosmonautika piemēram.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?