302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2017-09-06 22:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Oda Relicta - Holy Alliance: The Departed, The Immortal
Entry tags:politics, science:cognitive, science:data, science:praxis, statistics

Kamēr jautājums par Krievijas dienestu ietekmi uz 2016. g. prezidenta vēlēšanu iznākumu turpina būt atklāts un bez būtiskas virzības uz skaidrības pusi, es vēlētos īsi pieminēt kādu citu, manuprāt, daudz interesantāku un skaidrāku faktoru šī iznākuma tapšanā.

Runa ir par Cambridge Analytica (turpmāk – CA), nelielu Lielbritānijā un ASV bāzētu datu analīzes, algoritmiskās psihometrikas un stratēģisko komunikāciju kompāniju, par kuras eksistenci lielākā daļa vēlēšanu norisei sekojušās publikas varētu joprojām nebūt dzirdējusi, bet kuras loma vēlēšanu gaitā un rezultātos, atkarībā no nepilnīgi pieejamajiem datiem, varētu būt bijusi no augstākas par vidēju līdz kritiskai. CA pirmsākumi meklējami Kembridžas universitātes Psihometrikas centra pētnieku komandā, kas 2008. g. Stenfordas GSB profesora un datu pētnieka dr. M. Kosinska vadībā pievienojās Biheiviorālās dinamikas institūtam un Stratēģisko komunikāciju laboratoriju grupai un 2014. g. ar AI pētnieka un uzņēmēja R. Mercera daļēju atbalstu apvienojās, lai dibinātu CA kā kompāniju.

CA ir gan komerciālā, gan politiskā divīzija un viņu devīze – “Cambridge Analytica uses data to change audience behavior” – labi raksturo tās līdzšinējo darbību un sasniegumus. CA analītiķi un eksperti ir piedalījušies veselas virknes politisko kampaņu norisē gan ASV, gan citur pasaulē, taču līdz šim būtiskākais viņu darba piemērs ir dalība 2016. g. Trampa kampaņas vadībā, izmantojot aptauju rezultātus un citus datu korpusus un statistisko modelēšanu, lai veiktu t.s. microtargeting jeb precīzu, evidence-based vēršanos pie šauri specifiskām populācijas apakškopām. Pilns šī darba ietekmes apjoms, protams, ir un paredzamā nākotnē paliks spekulāciju līmenī, taču, zinot izmantoto materiālu un metožu potenciālu, nebūtu pārsteidzoši, ja tas izrādītos centrāls dažādās ziņās neparastajā vēlēšanu gaitā. Tāpat tas varbūt varētu palīdzēt izskaidrot dažādās novērotās anomālijas, kas saistītas ar vēlēšanu gaitas prognozēšanu, reitingu izmaiņām u.c., bet par šīm tēmām man šeit nebūs tālāku komentāru.

Par spīti manām dažādajām antipātijām pret Mercera politiskajām aktivitātēm, Trampu, viņa elektorātu, viņa sastādīto valdību utt., mana attieksme pret CA darbu ir strikti neitrāla. Pretēji vispārpieņemtajai (?) attieksmei, man nav nekādu principiālu iebildumu pret dažādu veidu algotņiem un viņu īpatnējo darba paradigmu, mercenaires sans frontières, ja var atļauties šādu vārdu spēli. Tādēļ vienīgā morāle, ko es atvedinu no šiem faktiem un notikumiem, aprobežojas ar ieteikumiem visiem esošajiem un nākamajiem politiskajiem, komerciālajiem un citiem funkcionāriem pēc iespējas operatīvi novērtēt un sākt izmantot faktu, ka tagad un turpmāk pasaules notikumos noteicošie faktori ir un arvien izteiktāk būs dati un algoritmi un ka praktiski neierobežotu labumu gūst tie, kuri prot šos faktorus izmantot saviem mērķiem. Prognozēju, ka jau 2020. g. varēsim praksē pārliecināties par to, kuri no ASV politiskajiem grupējumiem ir iemācījušies šo patiesību.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]crescendo
2017-09-07 10:34 (saite)
Ja microtargeting neiekļautu nedrošību un baiļu apstiprināšanu un uzpūšanu, kas agresīvi veicina neiecietības starp grupām pieaugumu, tad jau nebūtu nekas slikts.

Diemžēl šis ir tas brīdis, kur tieši līdzekļi grauj ilgtermiņa mērķi. Nevis tas, ka ievēl specifiski vienu vai otru, bet tas, kas sabiedrībai tiek nodarīts, lai šo ievēlēšanu panāktu.

Un tas nav īsti ok, nē. Var vienīgi cerēt, ka visiem metodi pielietojot, tā kļūs mazāk efektīva vēlamā rezultāta sasniegšanai - bet tās ietekme uz sabiedrību kopumā kļūs tikai ļaunāka.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 13:58 (saite)
For that point, politikas taisīšana kā tāda man šķiet ne gluži OK, un aptuveni to pašu iemeslu dēļ. No otras puses, dzīvojot pasaulē, kur tā tiek un tiks turpināta taisīt, neredzu īpašu jēgu uzbrukt konkrētiem rīkiem tās ietvaros, īpaši tādiem, kurus lietojot, to fokusētības un "gudrības" dēļ var prognozēt mazāku collateral damage, nekā pie klasiskajiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]crescendo
2017-09-07 14:19 (saite)
Neesmu droša, ka atrodot un mērķēti izkustinot sniega blāķa atbalsta punkta pāris kubikcentimetrus collateral damage ir mazāks, nekā tad, ja lavīnu izraisa ar dinamītu.

bet ja jaunais mehānisms izrādās lēts, vienkāršs un paredzams, to, iespējams, sāk lietot daudz plašāk un intensīvāk - summārais collateral būs stipri lielāks.

Tie iemesli ir civlēka daba arī ārpus politikas, bet tas ir atsevišķas diskusijas vērts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-09-07 14:21 (saite)
Par pēdējo I agree on all counts. Par pārējo – gan jau redzēsim praksē. I could very well be very wrong about this.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?