man ir izstrādājusies viegla alerģija pret "pfff x nav obv jo nekas taču nav obv", kas (ja nav pamatojuma) ļoti bieži ir reāli neproduktīvs pasākums

tb dekonstruēt "acīmredzamas" lietas ir nenormāli kruta
bet dekonstruēt "acīmredzamas" lietas ir kruta, manuprāt, tad, kad tas tiek darīts ar konkrētiem piemēriem, kas ļauj teoriju apdeitot tuvāk realitātei (vai tuvāk "kaut kam tādam, kas strādā")

/kas, protams, ir totāli ne par tēmu un tā bija padumja sazvērestības teorija enīvej, so pofik