OP eksperiments man izskatās pēc straw man, jo nez vai šaubas par iespēju saglabāt sinapses sasaldētā veidā ir galvenais šaubu avots attiecībā uz krioprezervāciju, kā viņi to mēģina pasniegt. Ja viens cilvēks (kurš pie tam ir krionikas entuiziasts) ar mikroskopu ir pārbaudījis, ka sinapses tiešām saglabājas, tad tas nenozīmē, ka CNS krinionikai uzreiz paveras perspektīvas medicīniskiem pielietojumiem.

Es vispār nesaprotu mēģinājumus tā saucamo konektomu vienādot ar tādu kā smadzeņu elektronisko shēmu. Elektroniskajam slēgumam nepietiek zināt, kā vadi ir sasprausti, vajag zināt arī to, kurš ir pluss, kurš mīnuss, kāda ir komponentu pretestība / kapacitāte / energopatēriņš utt. Konektoma nepasaka pat to, kurš ir pluss/mīnuss - tas ir, vai saites ir aktivējošas vai inhibitējošas. Divi savstarpēji aktivējoši neironi dod PAVISAM citu uzvedību nekā pāris no aktivējoša & bremzējoša neirona.

Tāpat kā homeopātijas gadījumā ir kaut kāda nepārbaudīta teorija par to, kā tas vispār varētu strādāt, bet (šobrīd) trūkst eksperimentālo iespēju to izmērīt. Zinātnē ir gandrīz neiespējami pierādīt negatīvu rezultātu, tāpēc arī viss tas teātris, ka "varbūt tomēr varētu strādāt". Reāli jau tikai eksperti var zinātniski izvērtēt metodes problēmas un ticamību, tāpēc man kā nespeciālistam labāk liekas paļauties uz netiešiem indikatoriem, kā piemēram, publikāciju esamība prestižos izdevumos :)