Tas par filosofisko materiālismu kā laika preferenci audzējošu faktoru ir nonsenss. Zema laika preference ir ekonomiskas uzvedības paternam atbilstoša rīcība, t.i., lēmumi, kas ietver atteikšanos no viena cepuma šodien, lai ar augstu varbūtību tiktu pie pieciem cepumiem parīt. Tam nav nekāda sakara ar (empīrikā balstīto) tēzi, ka viss līdz šim novērotajā Visumā sastāv no un ir reducējams uz vienu un to pašu nelielo fizikālo bāzi.

Var piekrist, ka konsūmerisms un pārlieku ekstensīvs hedonisms ir domāšanas modusi, kuriem ir raksturīga augsta laika preference, bet šīm parādībām atkal nav nekāda sakara ar augstāk minēto vai ar mani.