atkal briesmiigi esmu iegrimusi savaa narkotiku teemaa. patiesiibaa jau shausmiigi interesanti, vieniigi druumi kaut kaa arii.
vienkaarshi nevaru iedomaaties, ka es vareetu narkotiku deelj dariit jebko. laikam neliekas, ka kaut kas buutu taa veerts, lai taa deelj atdotu visu un veel mazliet.
bet taa pamatdoma jau ir taada, ka vienmeer gribas, lai ir labaak. muuzhiigaa tiekshanaas peec taa, kas veel nav sasniegts. un ko dariit tad, ja tas nekad taads nebuus? tieshaam ir veerts tiekties, ja ir skaidri zinaams, ka nekas taapat nesanaaks? nu ja, pareizi, ceriiba tachu tur kaut kur pa vidu tam visam jaucas. ceriiba, ka varbuut tomeer sanaak sasniegt to neazsniedzamo, liidz ar to - nezinaamo, nepaziistamo un tam tad nu tagad noteikti vajadzeetu buut kaut kam labaakam par to, kas mums jau pieder. jo kaut kur tachu pat bija rakstiits, ka laimes definiicija ir muuzhiigaa tiekshanaas. nevis meerkjis.
un taa tas notiek visapkaart. tas laikam taa vienkarshi ir, un tas nav mainaams. tiekshanaas. ceriiba. labaak.

it's better to burn out than to fade away