Skaisti.
Bet atļaušos piezīmēt, ka Ekziperī (jeb kā viņu tur sauca) izslēdz no būtisko lietu klases acīmsaredzamās lietas. Tas man šķiet visnotaļ muļķīgi, ņemot vērā to, ka lapsa bija redzama un mazais princis arī bija redzams, un kviešu lauks arī bija viegli apskatāms.
Protams, autora doma bija pavisam citādāka, nekā es šeit apspēlēju. Šādā literārā stilā sarakstīti teksti ir saprotami tikai tiem, kam dzīvē ir bijusi pieredze, kas līdzīga grāmatā aprakstītajai. Kā piemēru tam var ņemt to, ka ne letinsh, ne arī es bērnībā no šīs grāmatas daudz neko nesaprata.
Kādus secinājumus no tā var izdarīt? - Grāmata nespēj iemācīt lasītājam neko jaunu, bet spēj nostiprināt lasītāja pārliecību, ja viņš ir par kaut ko pārliecināts. Tas ir tā pat, kā lasīt vakardienas laika prognozi:)