Jaunatne - 21-03-2007 - 13:03
Zēns, kas tēmē ar kaķeni
EP vēlas rast risinājumu nepilngadīgo noziedzības problēmai ES
Ap 15% visu noziegumu ir bērnu, pusaudžu un jauniešu roku darbs, dažās ES dalībvalstīs šis skaitlis sasniedz pat 22%. Nepilngadīgo noziedzība ir visā Eiropā kopēja globāla problēma, kas pēdējo gadu laikā vērsusies plašumā. EP Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja vakar rīkoja atklātu uzklausīšanu, kurā tās locekļi kopā ar ekspertiem no dalībvalstīm mēģināja rast risinājumus, lai novērstu šo samilzušo problēmu.

Nepilngadīgo noziedzība skar aizvien lielāku skaitu bērnu, pusaudžu un jauniešu — vai nu vainīgo, vai upuru lomā —, lai gan statistikas dati par tās vērienu atsevišķās dalībvalstīs atšķiras. Tā, piemēram, Francijā jauniešu noziedzība pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājusies, it īpaši pieaudzis uzbrukumu personām skaits(190%). Vācijā turpretī vispārējā tendence virzās pretējā virzienā, bet palielinājies ir kolektīvo pārkāpumu skaits.

Daži eksperti uzklausīšanas laikā minēja, ka savu artavu šajā procesā noteikti sniedzis pārmērīgs „izklaidējošās vardarbības” patēriņš jauniešu vidū: vardarbīga rakstura video spēles, televīzijas pārraides un interneta lapas, kas padara vardarbību par apbrīnas objektu. Kāds vairākās ASV pamatskolās veikts eksperiments rādīja, ka, apskaidrojot bērnus un pusaudžus un aicinot tos labprātīgi izslēgt televizoru vai spēļu konsoles, vardarbība to vidū samazinājās par 40 - 50%.

Daudzās dalībvalstīs ar lielu imigrantu skaitu, piemēram, Grieķijā, Spānijā un Francijā, papildus jācīnās arī šo pusaudžu problēmām — grūtībām pielāgoties un atrast savu vietu sabiedrībā.

Pašreizējie pasākumi

Daudzas dalībvalstis vai to pavalstis jau lielākā vai mazākā mērā ir ķērušās vērsim pie ragiem, piemēram, izveidojot jauniešu noziedzības uzraudzības programmu (Spānijā) vai sniedzot labas uzvedības stundas un atzinīgi novērtējot skolēnu brīvprātīgo darbu (Vācijā).

Trūkst tomēr visaptveroša pārskata un statistikas datu par situāciju ES. Arī tiesiskais ietvars katrā dalībvalstī ir savādāks.

Vajadzīga saskaņota pieeja ES līmenī

Grieķu eiro deputātei Katerina Batzeli uzticēts sagatavot iniciatīvas ziņojumu par šo sasāpējušo tēmu. Uzklausīšana tika rīkota, lai kopā ar socioloģijas un psiholoģijas ekspertiem, kā arī NVO pārstāvjiem no dažādām dalībvalstīm apspriestu iespējamos risina jumus.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja vēlas celt apziņu un mobilizēt spēkus, lai par šo jautājumu būtu iespējams diskutēt plašākā mērogā. Tas varētu veicināt tādas ES politikas un tiesību aktu izstrādi, kas veicinātu efektīvāku cīņu pret jauniešu noziedzību.

Vairums uzklausīšanas dalībnieku bija vienisprātis, ka sistēma, kurā uzsvars tiek likts uz sodīšanu, nav efektīva. Lielāka uzmanība jāpievērš preventīviem pasākumiem:

* sociālo cēloņu izzināšanai un novēršanai,
* vecāku un skolotāju attiecīgai sagatavošanai,
* bērnu un pusaudžu iesaistīšanai sabiedrībai vajadzīgās aktivitātēs, veicinot to aktīvu lomu sabiedrībā,
* pozitīvu paraugu sekmēšanai,
* NVO un vietējo iestāžu iesaistīšanā problēmas risināšanā.


Labs sākums darbībai ES līmenī varētu būt salīdzinošu pētījumu veikšana. Katerina Batzeli arī norādīja, ka jāveicina brīva jauniešu kustība Eiropā un jauna attieksme plašsaziņas līdzekļos.

Ziņojums varētu būt pirmais solis pretim pieredzes apmaiņai un ES programmām, kā arī atbilstošam tiesiskajam ietvaram.

Ats.: 20070314STO04228

Eiropas Savienība bijušajām padomju savienības valstīm piešķir ievērojamu materiālo palīdzību - Moldovai paredzams piešķirt 45 miljonus eiro, Ukrainai līdz 2011.gadam paredzams piešķirt vairāk nekā 490 miljonus eiro, bet Gruzijai tuvāko četru gadu laika periodā paredzams piešķirt vairāk nekā 120 miljonus eiro. nauda tiks izmantota politisko un ekonomisko reformu realizēšanai, enerģētikas nozares rekonstrukcijai un citiem uzdevumiem.

Lai stiprinātu attiecības ar Dienvidamerikas valstīm, Eiropas Savienība (ES) gatavojas tuvāko sešu gadu laikā piešķirt Bolīvijai, Kolumbijai, Ekvadorai un Peru finansiālu palīdzību 713 miljonu eiro (501,1 miljona latu) apmērā. Šos lidzekļus valstis izmantos dažādiem mērķiem, piemēram, Bolīvija - bezdarbam, Kolumbija - narkotiku tirdzniecībai.

Rīga, 17.apr., LETA. Ārlietu ministrijas (ĀM) izsludinātajam konkursam par attīstības sadarbības projektiem saņemti 69 projektu iesniegumi. Konkurss beidzās 13.aprīlī, aģentūru LETA informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Konkursa mērķis bija īstenot veiksmīgus attīstības sadarbības projektus mazāk attīstītās valstīs nekā Latvijā. Šogad iesniegtie projekti paredz īstenot ieceres Moldovā, Gruzijā, Baltkrievijā un Ukrainā, kā arī saņemts viens projekta iesniegums iecerēm Armēnijā.

Visvairāk projektu iesniegti valsts pārvaldes, ekonomikas reformu, Eiropas un transatlantiskās integrācijas veicināšanai, kā arī izglītības, kultūras, sociālās attīstības, veselības un vides aizsardzības attīstības veicināšanai.

Iesniegtajiem 69 projektiem nepieciešami 1 410 839 lati, kas būtiski pārsniedz konkursam pieejamo finansējumu - 264 500 latus.

Prioritārās valstis grantu projektu realizācijai ir Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina, bet sekundārās valstis - Azerbaidžāna, Armēnija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Projektu termiņš ir no šī gada jūnija līdz novembrim. Attīstības sadarbība ir palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.

Rīga, 17.apr., LETA. Piektā daļa jeb 20% Latvijas pilsoņu iesaistās brīvprātīgajā darbā dažādās organizācijās, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījums.
Eiropas Savienībā (ES) šādā darbā iesaistās vidēji 33% pilsoņu.

Latvijas pilsoņiem iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir mazāk svarīga nekā Eiropā kopumā. Aptuveni trešajai daļai pilsoņu - 31% aptaujāto - tas nav svarīgi. Par svarīgu šādu darbu uzskata 65% Latvijā aptaujāto, liecina pētījums.
ES valstīs brīvprātīgo darbu par nozīmīgu uzskata 78% aptaujāto.

Latvijā tāpat kā Eiropā kopumā cilvēki brīvprātīgo darbu visbiežāk veic dažādos sporta vai atpūtas klubos, izglītības, mākslas vai kultūras biedrībās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās.

Pētījums, kurā aptaujāti gandrīz 26 800 cilvēki 27 ES dalībvalstīs, ļauj secināt, ka vairākums eiropiešu aktīvi neiesaistās brīvprātīgajā darbā. Tomēr dažās valstīs cilvēku, kas apgalvo, ka aktīvi veic brīvprātīgo darbu, īpatsvars ir diezgan liels.

Austrijā brīvprātīgajā darbā piedalās 60%, Nīderlandē - 55%, Zviedrijā - 53%, bet Vācijā - 52% iedzīvotāju. Turpretim viszemākie dalības rādītāji ir Bulgārijā, Lietuvā un Portugālē, kur brīvprātīgajā darbā piedalās attiecīgi 10%, 11% un 12% iedzīvotāju.

Vide un sabiedrības veselība pasaulē un Latvijā

Latvijas Avīze
16. aprīlis 2007 04:51

Vides faktori – nedrošs dzeramais ūdens un pārtika, slikta sanitārija, gaisa un augsnes piesārņojums, cilvēku radītas bīstamās ķīmiskās vielas, troksnis u. c. – var negatīvi ietekmēt Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā bērnu, veselību. Lai pasargātu savu un bērnu veselību, svarīgi šos vides faktorus padarīt cilvēkam mazāk kaitīgus.

Sabiedrības veselības saglabāšanā liela nozīme ir videi, tāpēc Pasaules veselības dienā, kuras devīze šogad ir "Ieguldi veselībā tagad, veido drošāku nākotni" un kuru tradicionāli atzīmējam 7. aprīlī, liela uzmanība tiek pievērsta apdraudējumam, ko cilvēku veselībai var radīt vides pārmaiņas. Latvijā par šīs tēmas aktualitāti varējām nesen pārliecināties, kad ar dīzeļdegvielu tika piesārņots Daugavas ūdens. "Eurobarometer" 2002. gadā veiktā aptauja liecina – Eiropas valstu iedzīvotāji uzskata, ka viņu dzīves kvalitāti visbūtiskāk ietekmē vide un tikai pēc tam ekonomika vai sociālie aspekti. Eiropas Savienības vides politikā veselības problēmas tiek aktualizētas tieši pēdējo 10 – 15 gadu laikā, problēmu risināšanai prasot ciešāku sadarbību vides aizsardzībā un veselības veicināšanā. Sabiedrības veselības aģentūra ir sagatavojusi pārskatu par vides ietekmi uz cilvēku veselību.

turpinājums: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=17503600

Brisele, 6.apr., LETA--AFP. Ja zemeslodes vidējā temperatūra celsies par 1,5-2,5 grādiem, 30% pasaulē esošo dzīvnieku un augu sugu varētu draudēt izmiršana, teikts ziņojumā, ko piektdien Briselē pēc nedēļu ilga darba pieņēmusi ANO starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos (IPCC).
Ja šīs klimata pārmaiņas būs straujas, no tām cietīs visi planētas reģioni, bet vissmagāk to izjutīs pašas trūcīgākās valstis, teikts dokumentā, ko izstrādājuši 2500 zinātnieki no vairāk nekā simts pasaules valstīm.
Lai gan vairāku valstu eksperti diskusijās atzinuši, ka viņiem nācies mīkstināt vai pat noklusēt savus secinājumus valdību spiediena dēļ, tomēr galvenais vēstījums tekstā saglabāts. Gandrīz pēdējā brīdī iebildumus izteikušas Krievija, Saūda Arābija un Ķīna.
Kā uzsvēris Eiropas Savienības vides komisārs Stavrs Dims, ziņojums skaidri parāda, ka klimata pārmaiņas jau pašlaik visai plašā mērogā ietekmē cilvēkus, ekosistēmas un ūdens resursus, un līdz ar tālāku temperatūras paaugstināšanos šīs sekas kļūs nopietnākas.
Ziņojumā brīdināts, ka siltumnīcefekta gāzu izmeši mainīs pašreizējo nokrišņu sistēmu, izraisot tropiskās vētras, paātrinot arktisko ledāju un kalnu šļūdoņu kušanu, palielinot gan nopietna sausuma, gan lielu plūdu draudus.
LETA AFP
Copyright © LETA

Kyoto Protocol
http://en.wikipedia.org/wiki/Kyoto_Protocol#European_Union

Energy policy of the European Union
http://en.wikipedia.org/wiki/Energy_policy_of_the_European_Union

Šī projekta partneris ir arī Uzbekistāna, tādēļ interesanti, ka ...

LETA šodien ziņo, ka:
Eiropas Savienība (ES) uzsākusi mediju brīvības veicināšanas projektu Uzbekistānā viena miljona eiro (702 800 latu) vērtībā, teikts trešdien izplatītajā Vācijas, kā arī Uzbekistānas valdību pārstāvju paziņojumā.
Projektu īsteno Vācijas Konrāda Adenauera fonds, kā arī Uzbekistānas Žurnālistu apmācības centrs.

Projekta gaitā trīs gadu laikā plānots veikt aptuveni 600 žurnālistu, 300 studentu un 150 valdības pārstāvju apmācību.
"Mēs neplānojam uzreiz likt lietā visus savus resursus. Mēs virzāmies lēni, bet pārliecinoši," norādīja Vācijas fonda pārstāvji.
Eiropas Parlaments apņēmies sekot līdzi projekta īstenošanas procesam, lai novērtētu tā rezultātus.
"Mēs vēlamies vārda brīvību šī vārda labākajā un pozitīvākajā nozīmē, [Uzbekistānas] valsts labā," norādīja Eiropas Parlamenta pārstāvji.

Gatavojoties apmaiņas projektam Berlīnē, kura laikā tiks izstrādāta informatīvā kampaņa par Tūkstošgades Attīstības mērķu/ Millenium Development Goals popularizēšanu.

Our expectations on MDGs:
/ 2 uzbeku meitenes un 2 uzbeku puiši, 1 zviedru meitene, 1 nepāļu puisis un 1 latviešu meitene/
# knowledge of people about MDGs and their solutions
# better cultural interaction/ cultural dialogue
# religious tolerance
# how other countries make their voice heard and try to combat their youth related problems

# to know better techniques of informational campaign
# Raising awareness of MDGs in regions of Uzbekistan
# To get information on international youth organizations
# To localize informational campaign on MDGs and spread information within family boundaries

# Seminar sessions on MDGs with young people and burn their activism
# To deliver information on 8 goals of MDGs
# Have some kind of creative and entertainment sessions, attract local stars to the problems of MDGs
# Local TV-show on MDGs, not delivered directly to MDGs , but implications with more interactive questions
# Regional Central-Asian partnerships with youth on MDGs

# Exchange information on MDGs and promotional material in Russian for Latvia
# Elaborate campaign on MDGs for disabled people as target audience
# Short movie on what is happening around in Latvia
# Design the set of promotional materials , in general, so each country could nationalize them and make them available to the general public

# We will get skills useful for future informational campaign.
# Get pure knowledge and try to disseminate among youth in Nepal
# TV-popular stars can be involved into informational campaign on MDGs in Nepal
# To get additional information on how to organize programs on MDGs
# To be well prepared, so we could bring all knowledge to their own countries and adapt them, training sessions

# Training from Oxfam representatives
# To organize charity ball inviting local stars
# To work out strong motivation to get out the message with celebrities
# Training on team building on how to attract famous people
# Share best –practices and learning materials

# Cultural disco with local music from participating countries
# Explain the MDGs for German youth, because MDGs are also a problem to solve
# Promoting personal social rights around Nepal
# Collect youth and adults together around Nepal for campaign

Publicēta: 12:26 02.03.2007.

Ņujorka/Ženēva, 2.marts, LETA. Visā pasaulē nepilni 17% parlamentāriešu ir sievietes, kas šajā ziņā ir visu laiku augstākais rādītājs, aģentūru LETA informēja ANO Starpparlamentu savienība (IPU).
1995.gadā sieviešu dzimuma deputātu īpatsvars bija tikai 11,3%.
IPU ceturtdien, pēc tam, kad 2006.gadā 51 valstī notikušas vēlēšanas, ievēlot 61 palātas locekļus, prezentēja jaunākos statistikas datus par sievietēm pasaules valstu parlamentos.
Sieviešu īpatsvara pieaugums novērots vairāk nekā 60% no jauna ievēlētajās parlamentu palātās, un kopumā 2006.gadā sievietes ieguvušas 16,7% deputātu vietu.
Saskaņā ar IPU statistikas datiem, 1459 sievietes amatā ievēlētas tiešās, 63 - netiešās vēlēšanās, bet 35 ir ieceltas. 23 valstīs īstenotas ievēlamo amatpersonu dzimumu kvotas, lai tādējādi pamudinātu sievietes piedalīties vēlēšanās.
Valstīs, kur pastāv dzimumu kvotas, sievietes ieguvušas 21,7% deputātu vietu, savukārt valstīs, kur šādu kvotu nav - 11,8%.
Pēc IPU sniegtajām ziņām, 2007.gada janvārī reģistrēts līdz šim pasaulē lielākais sieviešu dzimuma parlamenta spīkeru skaits - no 262 parlamentu vadītājiem 35 ir sievietes.
Sievietes parlamentus cita starpā vada arī Albānijā, Austrijā, Bahamu salās, Beļģijā, Kolumbijā, Dominikā, Gruzijā, Grieķijā, Islandē, Ungārijā, Nīderlandē, Šveicē, Lielbritānijā un citās valstīs.
Pirmo reizi sievietes parlamenta vadītāju amatā ievēlētas Gambijā, Izraēlā, Svazilendā, Turkmenistānā un ASV.
Pastāvīga sieviešu īpatsvara pieauguma tendence novērojama arī abu Amerikas kontinentu valstu parlamentos, un tā konstatēta arī 20 pagājušajā gadā notikušajās vēlēšanās.
Vērtējot reģionu kategorijā, abos Amerikas kontinentos sieviešu deputātu īpatsvars ir 20%, atpaliekot tikai no Ziemeļvalstīm, vienlaikus apsteidzot Eiropas valstis.
Savukārt Klusā okeāna salu valstīs sieviešu dzimuma likumdevēju īpatsvars ir mazāks par trim procentiem, kas ir viszemākais reģionālais vidējais rādītājs pasaulē.
2006.gadā neviena sieviete nav ievēlēta Zālamana salu un Tuvalu parlamentos.
Četru pasaules valstu parlamentos 2006.gadā ievēlēto sieviešu dzimuma deputātu īpatsvars sasniedz vai pārsniedz 30%.
Vislielākais sieviešu īpatsvars joprojām ir Ziemeļvalstu parlamentos, kur reģiona mērogā sieviešu īpatsvars palielinājies līdz 40,8%, turklāt Zviedrijas parlamentā ievēlēts lielākais sieviešu skaits valsts vēsturē, un šajā valstī 47,3% parlamentu deputātu ir daiļā dzimuma pārstāves.
Zviedrija jau vairākus gadu desmitus pēc sieviešu pārstāvniecības parlamentā bijusi vadošā valsts pasaulē. Šajā ziņā Zviedriju apsteidz vienīgi Ruanda, kur parlamenta apakšpalātā šis rādītājs ir 48,8%.
Izaicinājumu Ziemeļvalstu rādītājiem metusi Kostarika, kuras parlamentā atrodami 38,6% sieviešu, kas piecu sieviešu kārtas parlamentāriešu vadošo valstu vidū ir vienīgā Latīņamerikas valsts.
Nedaudz atpaliek Nīderlande, kuras parlamentā pēdējos desmit gadus pastāvīgi bijuši 33% deputātu, un Austrija, kuras likumdevējā pārstāvēti 32% sieviešu.
Pēdējo gadu laikā būtisks sieviešu kārtas parlamenta deputātu īpatsvara pieaugums konstatēts Afganistānā, Burundi, Ruandā, Mozambikā, Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) un Austrumtimorā.
Toties jaunizveidotajā Kongo Demokrātiskās Republikas parlamenta apakšpalātā sievietes ieguvušas 8,4% vietu, savukārt Haiti parlamenta apakšpalātā - 4%.
Abās iepriekšminētajās valstīs notiek diskusijas par nepieciešamību veikt vēlēšanu reformu nolūkā veicināt sieviešu iesaistīšanos politikā, līdz šim nav īstenoti nekādi pasākumi, lai nodrošinātu sieviešu klātbūtni parlamentā.
Nekādu izmaiņu nav Bosnijas un Hercegovinas parlamenta apakšpalātā, kur sieviešu kārtas deputātu īpatsvars saglabājies 14,3% līmenī, kas ir līdzvērtīgs rādītājs iepriekšējā likumdevējā.
LETA
Copyright © LETA