http://ec.europa.eu/europeaid/promotion/know/article_3946_lv.htm

EuropeAid un ES ārējā palīdzība

Eiropas Komisija apņēmusies savu attīstības palīdzību orientēt galvenokārt uz to, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kas veicina tādu attīstības vīziju, kuras centrā ir cilvēks.

ES un Tūkstošgades attīstības mērķi

Eiropas Komisija apņēmusies tās attīstības palīdzību orientēt galvenokārt uz to, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM). TAM starptautiskajai sabiedrībai sniedz tādu attīstības vīziju, kas enerģiski veicina cilvēka attīstību kā sociālā un ekonomiskā progresa ķīlu visās valstīs, un atzīst, cik svarīgi ir izveidot globālu partnerību attīstībai.

Daudzi TAM mērķi vispirms izklāstīti starptautiskās konferencēs un augstākā līmeņa sanāksmēs 1990. gados. Vēlāk tie tika apkopoti un kļuva pazīstami kā Starptautiskās attīstības mērķi. 2000. gada septembrī ANO dalībvalstis vienprātīgi pieņēma Tūkstošgades deklarāciju. Ģenerālā Asambleja atzina Tūkstošgades attīstības mērķus par daļu no Tūkstošgades deklarācijas īstenošanas plāna.

Kādi ir Tūkstošgades attīstības mērķi?

• Izskaust galēju nabadzību un badu
• Panākt vispārēju pamatizglītību
• Veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu emancipāciju
• Samazināt bērnu mirstību
• Uzlabot māšu veselību
• Apkarot HIV/AIDS, malāriju un citas slimības.
• Nodrošināt vides ilgtspējību
• Izveidot globālu attīstības partnerību

Kāds ir ES ārējā palīdzības ieguldījums

Lai maksimāli palielinātu savu ietekmi globālās attīstības kontekstā un virzītos uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, ES palīdzību koncentrē sešās prioritārās jomās.

• Tirdzniecība un attīstība
• Reģionālā integrācija un sadarbība
• Atbalsts makroekonomikas politikai un vienlīdzīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem
• Transports
• Nodrošinātība ar pārtiku un ilgtspējīga lauku attīstība
• Institūciju spēju veidošana

Progresa izmērošana

Izmantojot Tūkstošgades attīstības mērķus un sešas prioritārās jomas kā orientierus projektu izvēlei, ES sniedz palīdzību vairāk nekā 140 valstīm sešos reģionos. Attīstības progresu izvērtē, veicot ikgadējus novērtējumus. Lai palīdzētu konstatēt izmaiņas, EuropeAid izmanto desmit galvenos rādītājus, kā arī iekšzemes kopienākuma (IKI) pieaugumu un IKI uz iedzīvotāju katrā valstī. Eiropas Komisija, cieši sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un tādām starptautiskām organizācijām kā Pasaules banka un ANO Attīstības programma, izvēlējās šos galvenos rādītājus no Tūkstošgades attīstības mērķu 48 rādītājiem.

Desmit galvenie pārmaiņu rādītāji

• Iedzīvotāju daļa, kas iztiek ar mazāk par $1 dienā
• Bērnu nepietiekama uztura izplatība
• Pamatizglītību iegūstošo līmenis
• Pamatizglītības pabeigšanas līmenis
• Meiteņu un zēnu attiecība izglītībā
• Par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstības līmenis
• Gada vecumu sasniegušu bērnu daļa, kas vakcinēta pret masalām
• Dzemdību skaits, ko pieņēmuši prasmīgi veselības aprūpes darbinieki
• HIV izplatība grūtnieču vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem
• Iedzīvotāju daļa, kam ir stabila pieeja uzlabotai ūdensapgādei

Izsekošana pārmaiņām

Apsverot šo rādītāju datus, jāņem vērā arī informācija par citiem ES attīstības politikas aspektiem, piemēram, par kultūru daudzveidības aizsardzību un stiprināšanu un starpkultūru dialoga veidošanu. Turklāt cilvēktiesību ievērošana, vīriešu un sieviešu līdztiesība, vides ilgtspējība un konfliktu novēršana ir integrēta visos posmos un visās ES ārējās palīdzības programmās.

Brisele, 6.apr., LETA--AFP. Ja zemeslodes vidējā temperatūra celsies par 1,5-2,5 grādiem, 30% pasaulē esošo dzīvnieku un augu sugu varētu draudēt izmiršana, teikts ziņojumā, ko piektdien Briselē pēc nedēļu ilga darba pieņēmusi ANO starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos (IPCC).
Ja šīs klimata pārmaiņas būs straujas, no tām cietīs visi planētas reģioni, bet vissmagāk to izjutīs pašas trūcīgākās valstis, teikts dokumentā, ko izstrādājuši 2500 zinātnieki no vairāk nekā simts pasaules valstīm.
Lai gan vairāku valstu eksperti diskusijās atzinuši, ka viņiem nācies mīkstināt vai pat noklusēt savus secinājumus valdību spiediena dēļ, tomēr galvenais vēstījums tekstā saglabāts. Gandrīz pēdējā brīdī iebildumus izteikušas Krievija, Saūda Arābija un Ķīna.
Kā uzsvēris Eiropas Savienības vides komisārs Stavrs Dims, ziņojums skaidri parāda, ka klimata pārmaiņas jau pašlaik visai plašā mērogā ietekmē cilvēkus, ekosistēmas un ūdens resursus, un līdz ar tālāku temperatūras paaugstināšanos šīs sekas kļūs nopietnākas.
Ziņojumā brīdināts, ka siltumnīcefekta gāzu izmeši mainīs pašreizējo nokrišņu sistēmu, izraisot tropiskās vētras, paātrinot arktisko ledāju un kalnu šļūdoņu kušanu, palielinot gan nopietna sausuma, gan lielu plūdu draudus.
LETA AFP
Copyright © LETA