Via: atverts.lv

Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts ''Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā''.Lai veicinātu plastmasas maisiņu pārdomātu un ekonomiski pamatotu izmantošanu un to patēriņa samazināšanu, likumprojekts paredz aplikt tos ar nodokļa papildlikmi.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka realizējot akmeņogles, koksu un lignītu (brūnogles) personai, kurai ir licence elektroenerģijas ražošanai vai licence siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, nodokļa maksātājs piemēro 0 procentu nodokļa likmi.

Par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm), ko minētā persona (energoapgādes komersants) izmanto citiem mērķiem, nevis elektroenerģijas ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā, tai jāmaksā nodoklis atbilstoši likumā noteiktajām nodokļa likmēm.

interneta portāls TVNET regulāri raksta par bērnu drošību, kā nodrošināšaa\na arī ir viens no Tūkstošgades Attīstības Mērķiem:

http://www.tvnet.lv/zinas/children/security/

Avots: www.delfi.lv

Valdības komiteja otrdien atbalstīja programmu dzimumu līdztiesības veicināšanai 2007.- 2010.gadam, kuras īstenošanai nepieciešami vairāk nekā 19 miljoni latu.
Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai izstrādājusi Labklājības ministrija, dzimumu līdztiesības politikas mērķis ir nodrošināt sievietēm un vīriešiem vienādas tiesības, iespējas un pienākumus, veicināt līdzīgas izejas pozīcijas tiesību un iespēju izmantošanai, kā arī sniegt nepieciešamās zināšanas pārdomātas un motivētas izvēles izdarīšanai.

Dzimumu līdztiesības politikas mērķis nav panākt, ka zūd jebkādas atšķirības sieviešu un vīriešu starpā, bet drīzāk, lai ikviens indivīds varētu pilnībā realizēt savu potenciālu neatkarīgi no sabiedrībā valdošajiem uzskatiem un aizspriedumiem par sievietei un vīrietim atbilstošu rīcību jeb dzimumstereotipiem.

Programmā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam ir iekļauti vairāki prioritāri rīcības virzieni - sabiedrības izglītošana par dzimumu līdztiesību, tiešās valsts pārvaldes un citu speciālistu izglītošana par dzimumu līdztiesību, dzimumu līdztiesības politikas īstenošanas un uzraudzības pilnveidošana, vardarbības ģimenē problēmas aktualizēšana, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespēju uzlabošana un paplašināšana, kā arī ar veselību saistīto dzīvesveida paradumu apzināšana.

Programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēts izmantot valsts institūcijām piešķirtos tiešo funkciju veikšanai paredzētos ikgadējos budžeta līdzekļus. Papildus finanšu līdzekļus paredzēts piesaistīt ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu īstenoto pasākumu ietvaros.

Kopumā programmā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešami – 19 514 700 latu, tajā skaitā šogad esošais finansējums– 1 017 600 lati, 2008.gadā – 7 173 300 lati, 2009.gadā –5 328 600 lati, bet 2010.gadā – 5 995 200 lati.

The Earth is rapidly getting warmer, threatening serious and even catastrophic disruption to our societies and to the natural environment on which we depend. Over the course of the 20th century the average temperature increased by around 0.6 °C globally, by almost 1 °C in Europe and by no less than 5 °C in the Arctic. This man-made warming is already having many disruptive effects around the globe. Sea levels are rising as a result of melting glaciers and ice sheets, threatening to flood low-lying communities. Extreme weather conditions – floods, droughts, storms – are becoming more severe, more frequent and more costly in some parts of the world. And many endangered species may be pushed to extinction over the coming decades as climate change affects their traditional habitats. This detailed news report looks at one of the biggest environmental, social and economic threats facing the planet and how it has become a catalyst for a series of tough new policies and measures instigated by the European Union. The video features interviews with experts from the European Commission and the Climate Action Network, a global network of NGOs in this field.
19/04/2007 | REF : I-053572 | 13:43

Video: http://www.youtube.com/watch?v=QcMMgth8GUQ

LETA, 30. jūnijs (2007)
Cilvēce pakļāvusi sev zemeslodes dabu tik lielā mērā, ka tajā tikpat kā vairs nav palicis patiesi neskartu stūrīšu, uzskata Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētās bezpeļņas organizācijas «Nature Conservancy» pētnieki, kas savus atzinumus publicējuši žurnālā «Science».

«Dabas, ko nebūtu ietekmējis cilvēks, pasaulē faktiski vairs nav,» organizācijas vadošais pētnieks Pīters Kareiva norāda rakstā «Piejaucētā daba: Ainavu un ekosistēmu pielāgošana cilvēka vajadzībām».

Viņš apraksta gadījumus, kad šādi pārveidojumi, kuru mērķis sākotnēji bijis palielināt pārtikas ražošanu, garantēt cilvēka drošību un veicināt globālo tirdzniecību, galu galā atstājuši negatīvu ietekmi gan uz cilvēku labklājību, gan dabu.

Pārveidodams ekosistēmas, cilvēks, pats to neparedzot, tās padarījis ievainojamākas, jutīgākas pret pārmaiņām, pakļāvis izzušanai daudzas sugas un sekmējis slimību izplatīšanos.

Delfi.lv - 20. jūnijs 2007 10:13
Bēgļu un patvēruma meklētāju dzīves apstākļi daudzās valstīs kļūst arvien sliktāki, jo vietējie baidās no teroristu uzbrukumiem, norāda ANO bēgļu aģentūra. Uzstājoties ar uzrunu starptautiskajā bēgļu dienā, aģentūras vadītājs Antonio Guterress atgādina, ka dažas valstis ir ierobežojušas imigrācijas iespējas, liedzot iebraukšanu valstī citu valstu bēgļiem.
Viņš atgādina, ka bēgļi ir nevis teroristi, bet gan terora upuri. Pārskati norāda, ka pēc piecu gadu ilga krituma pēdējā laikā bēgļu skaits atkal sācis palielināties, un to ietekmē situācija Irākā un Somālijā. ANO lēš, ka kopumā pasaulē vardarbības un sliktu dzīves apstākļu dēļ bēgļu gaitās devušies un savas mājvietas pametuši gandrīz 44 miljoni cilvēku.
Neskatoties uz šausminošo statistiku, ANO tomēr redz pamatu optimismam – miljoniem bēgļu ir atgriezušies savās mājās tādās valstīs kā Sudānā, Afganistānā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. ANO cenšas veicināt bēgļu atgriešanos Sudānā, kur gadiem ilgi notikuši bruņoti konflikti.
Valstīs, kas uzņem bēgļus, attieksme pret tiem ir atšķirīga. Guterress uzteica Zviedriju un Nīderlandi, kas īpaši pozitīvi attiecas pret bēgļiem no Irākas. Aprēķini liecina, ka kara dēļ Irākā bēgļu gaitās devušies četri miljoni cilvēku, no kuriem puse ir palikusi dzimtenē, bet puse devusies patvēruma meklējumos uz ārvalstīm.

piemēram, var pilsētvidē izveidot no atkritumiem veidotas skulptūras:

"Garāmgājēji apbrīno no atkritumiem taisītas skulptūras Barselonā, karaļu pils laukumā 5.jūnijā.
Instalāciju "Atkritumu cilvēki", kurā skatāmas 300 skulptūras, veidojis vācu mākslinieks HA Schult."
informācijas avots - DELFI, http://notikumi.delfi.lv/news/picture/article.php?id=18126204

vai tepat Latvijā projekts "Māksla betona mežā"
http://e-art.lv/acf/

projektam ir sava mājas lapa - 2015.lv
tas arī jaunais projekta nosaukums!

piektdien aktrise Hilarija Svanka deva startu ANo stafetes skrējienam apkārt pasaulei, lai vāktu naudu un informētu cilvēkus par droša un tīra dzeramā ūdens projektiem.

Skrējienā "Blue Planet Run" ("Zilās planētas skrējiens") piedalīsies divdesmit atlētu komanda no 13 valstīm, kuri 95 dienu laikā izskries cauri 16 valstīm. Pilsētās un ciematos, kas atrodas skrējiena maršrutā, vietējiem iedzīvotājiem tiks organizēti speciāli izglītojoši semināri un citas aktivitātes par dzeramā ūdens krīzi, cerot, ka tas liks šo vietu iedzīvotājiem rīkoties. Skrējiens noslēgsies šī gada 4.septembrī Ņujorkā.

Pasaulē katru gadu no netīra dzeramā ūdens izraisītām slimībām, antisanitārajiem apstākļiem un vājās higiēnas dēļ mirst gandrīz 2,2 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bērni.

Pēc Ūdens apgādes un sanitārijas padomes ziņām vairāk nekā vienam miljardam cilvēku pasaulē trūkst droša dzeramā ūdens.

(info- no AFP)

http://ec.europa.eu/europeaid/promotion/know/article_3946_lv.htm

EuropeAid un ES ārējā palīdzība

Eiropas Komisija apņēmusies savu attīstības palīdzību orientēt galvenokārt uz to, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kas veicina tādu attīstības vīziju, kuras centrā ir cilvēks.

ES un Tūkstošgades attīstības mērķi

Eiropas Komisija apņēmusies tās attīstības palīdzību orientēt galvenokārt uz to, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM). TAM starptautiskajai sabiedrībai sniedz tādu attīstības vīziju, kas enerģiski veicina cilvēka attīstību kā sociālā un ekonomiskā progresa ķīlu visās valstīs, un atzīst, cik svarīgi ir izveidot globālu partnerību attīstībai.

Daudzi TAM mērķi vispirms izklāstīti starptautiskās konferencēs un augstākā līmeņa sanāksmēs 1990. gados. Vēlāk tie tika apkopoti un kļuva pazīstami kā Starptautiskās attīstības mērķi. 2000. gada septembrī ANO dalībvalstis vienprātīgi pieņēma Tūkstošgades deklarāciju. Ģenerālā Asambleja atzina Tūkstošgades attīstības mērķus par daļu no Tūkstošgades deklarācijas īstenošanas plāna.

Kādi ir Tūkstošgades attīstības mērķi?

• Izskaust galēju nabadzību un badu
• Panākt vispārēju pamatizglītību
• Veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu emancipāciju
• Samazināt bērnu mirstību
• Uzlabot māšu veselību
• Apkarot HIV/AIDS, malāriju un citas slimības.
• Nodrošināt vides ilgtspējību
• Izveidot globālu attīstības partnerību

Kāds ir ES ārējā palīdzības ieguldījums

Lai maksimāli palielinātu savu ietekmi globālās attīstības kontekstā un virzītos uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, ES palīdzību koncentrē sešās prioritārās jomās.

• Tirdzniecība un attīstība
• Reģionālā integrācija un sadarbība
• Atbalsts makroekonomikas politikai un vienlīdzīga piekļuve sociālajiem pakalpojumiem
• Transports
• Nodrošinātība ar pārtiku un ilgtspējīga lauku attīstība
• Institūciju spēju veidošana

Progresa izmērošana

Izmantojot Tūkstošgades attīstības mērķus un sešas prioritārās jomas kā orientierus projektu izvēlei, ES sniedz palīdzību vairāk nekā 140 valstīm sešos reģionos. Attīstības progresu izvērtē, veicot ikgadējus novērtējumus. Lai palīdzētu konstatēt izmaiņas, EuropeAid izmanto desmit galvenos rādītājus, kā arī iekšzemes kopienākuma (IKI) pieaugumu un IKI uz iedzīvotāju katrā valstī. Eiropas Komisija, cieši sadarbojoties ar ES dalībvalstīm un tādām starptautiskām organizācijām kā Pasaules banka un ANO Attīstības programma, izvēlējās šos galvenos rādītājus no Tūkstošgades attīstības mērķu 48 rādītājiem.

Desmit galvenie pārmaiņu rādītāji

• Iedzīvotāju daļa, kas iztiek ar mazāk par $1 dienā
• Bērnu nepietiekama uztura izplatība
• Pamatizglītību iegūstošo līmenis
• Pamatizglītības pabeigšanas līmenis
• Meiteņu un zēnu attiecība izglītībā
• Par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstības līmenis
• Gada vecumu sasniegušu bērnu daļa, kas vakcinēta pret masalām
• Dzemdību skaits, ko pieņēmuši prasmīgi veselības aprūpes darbinieki
• HIV izplatība grūtnieču vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem
• Iedzīvotāju daļa, kam ir stabila pieeja uzlabotai ūdensapgādei

Izsekošana pārmaiņām

Apsverot šo rādītāju datus, jāņem vērā arī informācija par citiem ES attīstības politikas aspektiem, piemēram, par kultūru daudzveidības aizsardzību un stiprināšanu un starpkultūru dialoga veidošanu. Turklāt cilvēktiesību ievērošana, vīriešu un sieviešu līdztiesība, vides ilgtspējība un konfliktu novēršana ir integrēta visos posmos un visās ES ārējās palīdzības programmās.