Eva's Journal [entries|friends|calendar]
Eva

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[10 Mar 2011|03:21pm]
Es reizeem eju tikai naktii guleet, kad komentators jau ir aizgaajis, vinjsh man reizeem saka, ka aizsleegs guljamistabas durvis un liks man guleet uz diivaana, savaadaak es vinju pamodinu un vinjsh darbaa ir miegains. Jebkuraa gadiijumaa, vakar naktii gaaju guleet klusa kaa peliite, bet tomeer izdevaas komentators pamodinaat, vinjsh kaut ko njurdeeja, es ieritinaajos blakus un iedevu buchu mugurinjai un domaaju shausmiigi miiljas domas, man nav lielaaka laimes sajuuta kaa taa, kad es varu naktii ieritinaaties vinjam blakus, vinjsh ir samiegojies un bishkjiit grumpy un man tas shkjiet nenormaali miiliigi, un vinjsh ir warm un cudly un man ir 1000 sirsninjas fonaa.



Mums riit divu gadu jubileja ^_^
1 comment|post comment

[01 Mar 2011|12:56am]
Biju bez komentators izklaideeties ar 3 viirieshiem, saakaam Runcii, satiku zupcis cilveeku apkaunojoshaa staavoklii (jokoju, protams). Zupci vienmeer ir prieks satikt. Devaamies visi 4i taalaak uz Pulkvedi, kur norisinaajaas ljoti interesantas lietas. Kameer biju WC pie muusu galdinja bija uzradusies mistiska meitene taa uz gadiem 20, kurai mani 3 viirieshi bija samelojushies, ka visi esam grupas biedri un redz es esot soliste, apseedos blakus shai iereibushajai meichai un viegli iesmeejos par to, kaa vinja aktiivi censhas pieskarties visiem peec kaartas. Vienaa mirklii vinja uzleeja man nejaushi virsuu alu, kas izlija man uz dekoltee, biju uzvikkusi melnu minikleitu ar ljoti gliitu dekoltee, es vinjai saku - uzmaniigaak - vinja metas man virsuu un saak man no dekoltee laiziit nost alu, i was like - aaam, okay. Nee, meitenei jau nebija ne vainas, peec tam vinja ljoti aktiivi meeghinaaja mani noskuupstiit un taa. Tad vinja devaas dejot ar vienu no maniem viirieshiem, ar ko, kaa izraadaas, sanaaca neliels sekss vienaa no Pulkvezha stuuriem. Kad vinja atgriezaas atpakalj, vinja noleema pieveersties manam blakus seedeetajam, kas nicina shaada tipa sievietes, taadeelj pazinjoja, ka ir kopaa ar mani. Vinja pieliecaas klaat un luudza atljauju dejot ar "manu puisi", es teicu, ka nesaanaaks, tad vinja liecaas pie "mana puisha" un luudza atljauju dejot ar mani. Arii sho atljauju vinja neieguva, tachu tad sekoja vinjas teksts - man ir vienalga, ar kuru no jums dejot, juus abi esat nenormaali seksiigi un bams vinja ir muusu kleepii. Uz mirkli apsveeru domu aizvest vinju maajaas pie komentators, bet tad sapratu, ka vinja nav manaa gaumee un vinjai ir drausmiiga balss.

Eniivei...wooow, es esmu sluty, bet es pat shitaa neuzvedos.
2 comments|post comment

V-diena [15 Feb 2011|10:18am]
Šogad es par valentīndienu nevaru bilst nevienu ļaunu vārdu, lai gan es diezgan nololojies un nebija gluži tā, kā plānots. No rīta komentators man bija atstājis zīmīti, ka 15:00 man bija jābūt uz šokolādes masāžu, es sapriecājos, bet tad paliku par stulbu idioti un sāku negribēt iet, beigās, protams, aizgāju un bija ļoti, ļoti forši. Man gan sev jāatgādina, ka iet uz šokolādes masāžu izsalkušai nav prāta darbs. Vakarā no darba atnāca komentators, atnes man puķes un divas pudeles baltvīna, sagaidījām suši, noskatījāmies divas diezgan labas filmas, pieēdāmies, es uzvilku kkādu sexy tērpu, nedaudz paberzējāmies, piedzērāmies VĒL, ēdām sēmenes/dzērām vīnu, tad pār mums nāca atklāsme, ka esam pārāk slinki, seksu īsi negribas, stundu pavadījām kapājot counter strike (haha). Aizgājām gulēt. Sekss tomēr bija, ja pareizi atceros.

V-diena aizvadīta godam. Jūtu, ka mēs ar komentators esam radīti viens otram.
2 comments|post comment

opera [13 Feb 2011|04:30pm]
Pēdējo reizi operā es biju, kad man bija neatceros, cik gadu. Tētis mani aizveda uz Putnu operu, kas bija drausmīgs pārdzīvojums manam mazajam prātam, tā opera bija nebaudāma, mūzika bija sūds, Žorža Siksnas balss man uzdzina šermuļus un tā. Nosolījos, ka vairs uz operām neiešu, jo nafig man klausīties kaut kādu sūdu, bet, boy how wrong I was. Vakar ar māti biju aizgājusi uz Jevgēņiju Oņeginu, protams, man ir šādi tādi iebildumi pret režisora darbu (ha) un arī "mūsdienīgais" koncepts īsti nepavilka, bet mūziku gan es baudīju, mūzika bija skaista, balsis bija izcilas un 3h 15 min paskrēja vienkārši nemanot. Apsveru domu aprīlī aizvilkt komentators uz Madame Butterfly vai Nabuko. Kādam nav atsauksmes par šiem iestudējumiem?
3 comments|post comment

[12 Nov 2010|01:19pm]
Metu acis uz sporta klubu F1, tur tikai 15 LVL nabaga studentiem mēnesī par trenežieru zāli. Grupu nodarbības man riebj un vienmēr ir riebušas, jo nekas mani netracina vairāk kā lēkāšana kādam pakaļ. Tad es labāk samaksāju trenerim 10 LVL par individuālo programmu, vienu nodarbību ar viņu kopā pamācos, kas un kā jādara, un pēc tam aizvadu nodarbības cēlā vientulībā ar Nine Inch Nails ausīs.

Vienīgi man šausmīgi slinkums... + tur mājas lapā nav bildes no trenežieru zāles un tā, es nevaru saprast, kas tur iet, kā tur izskatās, wāā, vieglāk bija dzīvot netālu no Reaktora.
2 comments|post comment

[10 Nov 2010|12:02pm]
Aizvakarnakt šausmīgi apvainojos un kliedzu uz komentators, jo viņš izmeta domu, ka negribēs mani precēt baznīcā, es sāku taurēt, ka es netaisos saposties baltā kleitā, lai ietu uz dzimtssarakstu nodaļu, kur kaut kāda tante man deklamē Ārijas Elksnes dzeju un no magnetafona skan kaut kāda ierakstīta sūda mūzika.
Tāpat es pateicu, ka viņš var vispār mani neprecēt, situ kājas pret zemi, mēģināju spēlēt uz jūtām un tā.

Es varbūt esmu traka mātīte, bet es nepiekāpšos. I WILL NOT REST.
4 comments|post comment

par krāniem [04 Nov 2010|10:12pm]
Vienu vasaru es pavadīju strādājot kādā ļoti dārgā vecrīgas restorānā par viesmīli. Divu personu vakariņas ar vīna pudeli izmaksāja tā uz LVL 60.00 (jā, man tas šķiet nenormāli dārgi). Vienvārdsakot, vienreiz pie mums atnāca latvieši, kas bija pārsteidzoši, jo reti tā gadās. Meitene un puisis. Puisis tās diezgan glīts, bet meitene gan tāda nekāda, paresna ar briesmīgu sejas ādu. Bet tas nu nav tas svarīgākais. Pasūtīju labāko vīnu un kārtīgas vakariņas. Abi sēdēja, paēda, kaut ko tur čaloja. Džeks pārsēdās meitenes pusē, aplika apkārt roku un tā. Pēc mirkļa saskrēja triljons cilvēku un man vairs nebija laika skatīties kā divi jaunieši čalo savā starpā. Kad atnācu atpakaļ uz pirmā stāva zāli, meitene raudādama pienāca pie mums klāt un stāstīja, ka puisis esot izgājis pīpēt pirms 10 minūtēm, taču nav atpakaļ, telefons arī izslēgts. Skaidrs, ka vārdi, lai nabaga cilvēku mierināti netika atrasti. Meitene raudāja, kaut ko stāstīja par to, ka šis pirmais randiņš, iepazinušies internetā, tā un šitā, cūka viņu piekāsis, viņš esot izvēlējies restorānu, sakot, ka viņa esot, ko tādu pelnījusi. Caur asarām meitene sazvanīja tēti, kas pēc 50 minūtēm un 3 nomierinošām tējām meitenei ieradās, lai samaksātu 67 latus vērto rēķinu. Prom ejot viņš meitai teica "dura".

Tā kaut kā par krāniem.
post comment

[04 Nov 2010|03:19pm]
Man īstenībā ir tik ļoti, ļoti žēl vecus cilvēkus, kam nav neviena, kas palīdzētu vai ar ko varētu parunāties. Ņemot vērā, ka strādāju vietā, kur man brīvi var piekļūt dažādi cilvēki, visai bieži sastopos ar to, ka kādam vajag palīdzēt vai parunāties. Ļoti bieži nāk veci cilvēki, kas nemāk ievadīt telefonā atjaunošanas kodus, vai uzrakstīt īsziņas vai vēl visvisādas lietas. Tad nāk cilvēki parunāties. Un tad ir viens onkulis, kas reizēm piedzeras un nāk pie manis raudāt. Es viņam reizēm uzlieku roku uz rokas un saku, ka viss būs ok. Nesen viņš raudāja un prasīja, lai nosvinu ar viņu Jauno gadu, jo viņš savādāk būs pavisam viens.

Un es ceru, ka visi tie kretīni - bērni, kas aizbraukuši uz Angliju sēnes lasīt vai vienkārši nolēmuši piemirst, ka viņiem ir vecāki, tad, kad viņi būs veci un nevarīgi piedzīvos tieši to pašu.


HAU.
11 comments|post comment

[29 Oct 2010|05:49pm]
Vēlos padalīties lieliskā stoostā. Pie manis šodien uz darbu bija atnācis 78 gadus vecs onkulis, kas ieslīga uz mirkli pārdomās par to, ka viņš 80o gadu beigās bijis datoriķis, viņam vēl mājās esot ROBOTIX dators no Vācijas Demokrātiskās republikas. Vēlaizvien ejot, ja vajag, bet viņam esot arī cits dators, jo viņam dēls ir programmētājs (šeit seko nosaukumi, kādas lapas viņš ir sataisījis - easyget.lv alternative.lv utt). Onkulis turpināja stāstīt, ka viņš pa māju pārsvarā spēlē spēlītes, viņam vislabāk patīkot Starcraft un trešais Heroes of might and magic. Dalījos sajūsmā, ka es Heroes arī spēlēju, tādēļ izvērsās gara diskusija par to, kura klase kuram ir mīļākā un kāpēc. Saruna beidzās ar stafu par to, ka viņš ieteica spēlēt man internetā Travian, kamēr esmu darbā, jo tas ir interesanti. Tad viņš uz papīra sarakstīja savu niku un klana nosaukumu, sakot, lai es nāku spēlēt viņa klanā.

OOSAM! Labākais onkulis ever, imho.
post comment

[27 Sep 2010|07:42pm]
Pirms es rakstu šo ierakstu, es gribētu skaidri un gaiši pateikt - man riebjas filma "Krēsla".

Tātad, dēļ tā, ka man nav, ko darīt, es esmu sākusi skatīties divus vampīrseriālus. Pirmais ir "True Blood". Man nepatīk, ka tur nav smuki vampīri, lai gan tas, eh, Ēriks, ir tīri ņemams (esmu tikusi līdz pirmās sezonas beigām). Čiksa, kas ir galvenajā lomā arī nav smuka + tā viņas melnā draudzene ir kaut kas drausmīgi pretīgs. Man patīk, ka šajā filmā ir ļoti daudz kinky un rough seksa. To tā patīkami redzēt. Ā. Un 100 balles tam, kā mirst vampīri, kad viņiem iedzen koka mietiņu sirdī. NICE! Ā. Un man drausmīgi riebjas tas akcents. Nenormāli kaitinoši.

Otrais seriāls ir "The Vampire Diaries". Tātad šīs romantiskaš vampīrsāgas galvenais trumpis ir (sirsniņas fonā) Deimons jeb ļaunais vampīrbrālis. Ja es būtu tās lil čiksiņas vietā es būtu all over him jau pēc pirmās iepazīšanās (ģībstu un palieku slapja). Es parasti kautrīgi pie sevis smaidu, kad viņš parādās ekrānā. No otras puses, šajā seriālā man nepatīk tas, ka nav seksa. Nav arī forši asiņainu ainu un viss tas stāsts ir tik ultra cheezy, ka weh. Tas, kas man patīk ir Deimons, mmmm. Un man arī patīk tā galvenā čiksa, bet tad, kad viņa ir evil un bitchy, nu kā Katerīna. Ja es būtu lesbiete I would do her. Tieši manā gaumē.


Vispār es labprātāk skatos to "The Vampire Diaries", jo tas man atgādina laiku, kad es skatījos Bafiju un biju samīlējusies Spaikā (nevainojiet mani, man bija 12 gadu, tā notiek).
7 comments|post comment

[22 Sep 2010|05:49pm]
ATVAĻINĀJUM, NĀĀĀĀC!

Vēl divas nedēļas un tad jau es varēšu gulēt ar kājām gaisā. Nespēju sagaidīt to mirkli, kad varēšu piepildīt savu senseno sapni - būt visu laiku stāvoklī un attiecīgi dekrētā/bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Šis principā ir plāns nr.3.

Plāns nr. 1 ir saņemt milzīgu mantojumu vai laimēt milzīgu laimestu. Plāns nr2 ir bagāts vīrs, tādēļ man nav jāstrādā. Ja nepiepildās tie abi, tad paliek tas, kas nr nr3.


Es sen neko neesmu rakstījusi par bijušo draugu. Nu, to, kas spēlēja ģitāru un bija ar enģeļbalstiņu (visas meitenes slapjas) - es vēl aizvien (2,5 gadi ir pagājuši) izjūtu nenormālu aizvainojumu un ceru, ka viņam iet slikti. Vot. I said it.
3 comments|post comment

[18 Sep 2010|06:58pm]
Jau kādu nedēļu sapņos krāpju komentators. Vainas apziņa vēl nav parādījusies, drīzāk sāku satraukties, nafig man šādi sapņi. Visvairāk mani kaitina tas, ka es nekrāpju ar konkrētu personu kādu, bet tur figurē visādi random džeki.
3 comments|post comment

[10 Sep 2010|02:07pm]
Mums ir trešais kaķis. Vot tā. Melnbalta, ūberpūkaina kaķu dāma, kurai vārds pagaidām ir Panda. Ļoti smieklīga, jo parasti guļ kaut kur randomā, tad pēkšņi pamostas, pasaka "ņau, ņau", un guļ tālāk. Slikti sapnīši ^___^.


The fat ones ir sasnieguši 6,5 un 6,1 kg svaru. Melnbaltais ir palicis resnāks par melno (kas to būtu domājis). Melnbaltais pēdējā laikā guļ pa nakti tikai uz muguras. Tā, ka visas 4 kājas gaisā un izskatās nenormāli smieklīgi.

Man ir iesnas, es jau šņaucu trešo kabatslakatiņu paciņu pilnu un besos ārā, jo es nevaru paelpot. Tad arī man rada problēmas tas, ka naktī komentators iet gulēt uz blakus istabu, jo es taurējot :( (BET MAN IR IESNAS) + mums steidzami vajag jaunu, lielu gultu, jo mums tur nav vietas, mēs visu laiku grūžamies viens otram virsū, vakar komentators mani vēla no sevis nost, es viņam situ un teicu, ka viņš ir idiots. Bet varbūt es to nosapņoju.
post comment

[24 Aug 2010|07:14pm]
Man tikko uz darbu bija atnācis tāds vīrietis uz gadiem 26iem, ka es pilnīgi saputrojos un vispār neko nevarēju pateikt. Zin kā, ir tādi vīrieši, kam ģīmis tik skaists un seksapīls staro pa kilometru tā, ka rādiusā visas čiksas jau lēnām velk nost drēbes. Un te man viens tāds atnāk, es knapi izkunkstēju savu sakāmo, paliku sarkana un visu laiku gribēju ķiķināt+pilnīgi neveikli man visu laiku krita visas iespējamās lietās ārā no rokām. Viņš jau redzēja, kas par lietu un visu laiku zīmīgi smaidīja, speciāli acīs skatīdamies, a man ta acis šaudās uz visām pusēm. Fui, Eva. Drausmīgs kauns man tagad.
1 comment|post comment

[19 Aug 2010|11:52am]
Aizvakar, vakar, šodien man ir īsteni piedzīvojumi. Pirmkārt, vēlos informēt, ka man šausmīgi bail no ārstiem, kas patiešām kaut ko dara, nevis tikai runājas un konsultē. No špricēm man nav bail. Otrdien vakarā man acī kaut kas iebira pirms gulētiešanas, es tur mirkšķinājos uz visām pusēm, skaloju ar ūdeni un liku komentators aiztikt man acis ar mēli (fui), jo man mamma bērnībā tā darīja, kad kaut kas iebira acī. Beigās, kad man pēc stundu ilgiem mēģinājumiem nekas nesanāca, es paliku nenormāli cranky, sāku klaigāt un mētāt drēbes/traukus uz visām pusēm kā rezultātā komentators nācās iet ārā sēdēt uz soliņa un domāt par mani naidpilnas domas. Tad es arī nokaucos kā mazs bērns, bet pat pēc 3 litru izliešanas tas, kas man bija acī nepazuda. Tā nu komentators atnāca atpakaļ, pēc 4 solījumiem, ka viņš tomēr mani precēs nolēmām iet gulēt. Pamodos ar tādu pašu kaitinošu sajūtu acīs, devos uz darbu, skaloju darbā aci, bet nekā. Tad devos uz Valeo, kur man acu ārste sabakstīja aci ar ausu tīrāmo kociņu, sakot, ka nu viss ir ok. Tad, kad izgāja anestēzija no acs, es, protams, sapratu, ka nekā nav ok un tur vēlaizvien ir tas draņķis. Vakarā devos uz Gaiļezera acu traumu punktu, kur AK DIEVS bija daktere, kas kaut ko dara, es visu laiku trīcēju un biju panikā, jo, viņa paziņoja, ka ar kociņu neko neizņemt, jāņem adata (šeit es gandrīz paģību). Tad viņa saka - es griezīšu aci otrādi. O__O . Tad nu viņa man liek skatīties uz leju, kamēr griež aci otrādi (divas pirkstu kustības un viss). Tad viņa bakstās ar to adatu. Un tā piecas reizes. To, ka acs ir otrādi var just tikai pēc tā, ka neko neredz ar to aci un tad, kad paceļ galvu, tad viņa tā pretīgi iekrīt atpakaļ vietā. Enīvei. Man tur bija sēkliņa. Kārtējo reizi pierādās, ka kukaiņi grib manā galvā izveidot koloniju un ir jau sākuši atstāt savu sēklu manās ķermeņa daļās (ak dievs, cik nepareizi šis izklausās). Pēc visas procedūras man asiņoja acs (tas esot normāli). Un visu laiku ir migliņa acij priekšā. Un 10 dienas jāpilina acī kaut kādi pilieni, jo tur esot sācies lil'iekaisumiņš.

Tātad draugi, mācība nākotnei: Ja acī ir sūds, ko nevar dabūt ārā pusstundas laikā, maršs uz traumpunktu, nevis marinējies līdz nākošajam vakaram.
4 comments|post comment

[16 Aug 2010|06:00pm]
Man drīz pazudīs visi draudziņi, jo es miljons gadus neko nerakstu un, ja arī ierakstu, tad rakstu tikai par bēbīšiem un bēbīšu taisīšanu. Ok, par pēdējo nē, jo, ja es rakstītu par to, tad vismaz zināmā mērā būtu interesanti.

Es vēlaizvien strādāju garlaicīgākajā darbā pasaulē un gaidu, kad es varēšu visu laiku būt dekrētā vai apprecēt kādu tik bagātu, ka man nekad, nekad nav jāstrādā, jo es esmu sajutusi aicinājumu sēdēt mājās, taisīt ēst, audzināt bērnus un, es nezinu, dziedāt korī, kā arī adīt zeķes. Nu, visu to mājsaimnieču stafu. Es gan nebrīnos, jo man nekad nav bijusi izteikta vēlme pēc ārkārtīgi pastāvīgas karjeras, bikšu vilkšanas un lielā piķa pelnīšanas. Priekš tā jau tie vīri ir domāti (šeit es aizslēpjos, lai feministu mestie akmeņi lido man garām).

Ā. Vēl man šausmīgi jāatzīstas, ka es esmu sajukusi prātā ar smaržām, es visu laiku tikai pērku, pērku, pērku, pērku. Tagad man ir mirklis, kad man nāk no visurienes smaržu paraudziņi un es ošņāju un uzlūkoju ar lielām bažām katru Serge Lutens smaržu paraudziņu, jo zinu, ka, ja man patiks, tad man vajadzēs 126$, lai nopirktu pudeli un ļaunākais ir tas, ka man jau divas patīk un tad es tās smaržas, kas ir mainstream paostu un domāju "phe". Nu, jā, jāsāk krāt vai jāuzvar loterijā.


Runājot par mājsaimniecībām, es gribu nopirkt to mini cepeškrāsni, es esmu atradusi tikai tādu normālu, kur ir vismaz 40 l, bet viņas nekur nav, tikai euronics, kur maksā 46, lai gan citur ir 36. Man mēģina iesmērēt kaut kādas 20 l krāsnis, bet es atbildu ar jautājumu - vai es tajā torti uzcept varēšu? viņi minstinās un es saku - tur tortes forma iekšā iet? Un tad viņi man beidz piedāvāt tos mēslus, kur var uzcept divus mazos mafinus.

Ai, man šausmīgi gribas to krāsni un es esmu sabesījusies, ka viņas nekur nav un kaut kur jāgaida 3 nedēļas, mans pacietības līmenis jau tā ir viszemākais pasaulē un tagad man vēl saka, ka man varbūt jāgaida 3 nedēļas, kamēr es varēšu sākt cept tortes uz visām pusēm un palikt RESNA.
7 comments|post comment

[12 May 2010|07:28pm]

Ņemot vērā, ka

userinfokomentators man vēl netaisa bēbīti, es ik pa laikam savelku dzīvoklī mazus kaķēnus, baroju ar piena maisījumiem, lieku sev pie kakla, dodu miljons bučiņas un ļoti pārdzīvoju, ka viņiem nav mammītes un tad bēdājos, kad man viņi ir jādod prom adoptētājiem.

Mēs vienojāmies, ka bēbīti taisīsim pēc apmēram gada, kas man šķiet vienkārši šausmīgi, bet nu, fair enough, augstskola jāpabeidz. Es sevi vienīgi mierinu ar domu, ka vismaz zinu, KAD tikšu pie bēbīša un nu pat vairs neprasu 546x dienā "uztaisi man bēbīti". Jautājums - kad tu mani precēsi - gan vēlaizvien ir ļoti aktuāls.

6 comments|post comment

[09 May 2010|11:14am]
post comment

The Road [26 Apr 2010|09:14am]
Šausmīgi gribēju noskatīties to filmu. Vakar beidzot izdevās to izdarīt, beigu beigās dodu 5 balles, biju nenormāli vīlusies. Visā filmā bija tikai viena ievērības cienīga aina (pagrabā), kas man spēja izraisīt jebkādas emocijas.

Zem lj-cut iespējami spoileri
... tālāk ... )
2 comments|post comment

[11 Mar 2010|07:42am]
[ mood | lovelovelovelove ]

Mums ar [info]komentators šodien gadiņš ^__^

9 comments|post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]