Man drīz pazudīs visi draudziņi, jo es miljons gadus neko nerakstu un, ja arī ierakstu, tad rakstu tikai par bēbīšiem un bēbīšu taisīšanu. Ok, par pēdējo nē, jo, ja es rakstītu par to, tad vismaz zināmā mērā būtu interesanti.
Es vēlaizvien strādāju garlaicīgākajā darbā pasaulē un gaidu, kad es varēšu visu laiku būt dekrētā vai apprecēt kādu tik bagātu, ka man nekad, nekad nav jāstrādā, jo es esmu sajutusi aicinājumu sēdēt mājās, taisīt ēst, audzināt bērnus un, es nezinu, dziedāt korī, kā arī adīt zeķes. Nu, visu to mājsaimnieču stafu. Es gan nebrīnos, jo man nekad nav bijusi izteikta vēlme pēc ārkārtīgi pastāvīgas karjeras, bikšu vilkšanas un lielā piķa pelnīšanas. Priekš tā jau tie vīri ir domāti (šeit es aizslēpjos, lai feministu mestie akmeņi lido man garām).
Ā. Vēl man šausmīgi jāatzīstas, ka es esmu sajukusi prātā ar smaržām, es visu laiku tikai pērku, pērku, pērku, pērku. Tagad man ir mirklis, kad man nāk no visurienes smaržu paraudziņi un es ošņāju un uzlūkoju ar lielām bažām katru Serge Lutens smaržu paraudziņu, jo zinu, ka, ja man patiks, tad man vajadzēs 126$, lai nopirktu pudeli un ļaunākais ir tas, ka man jau divas patīk un tad es tās smaržas, kas ir mainstream paostu un domāju "phe". Nu, jā, jāsāk krāt vai jāuzvar loterijā.
Runājot par mājsaimniecībām, es gribu nopirkt to mini cepeškrāsni, es esmu atradusi tikai tādu normālu, kur ir vismaz 40 l, bet viņas nekur nav, tikai euronics, kur maksā 46, lai gan citur ir 36. Man mēģina iesmērēt kaut kādas 20 l krāsnis, bet es atbildu ar jautājumu - vai es tajā torti uzcept varēšu? viņi minstinās un es saku - tur tortes forma iekšā iet? Un tad viņi man beidz piedāvāt tos mēslus, kur var uzcept divus mazos mafinus.
Ai, man šausmīgi gribas to krāsni un es esmu sabesījusies, ka viņas nekur nav un kaut kur jāgaida 3 nedēļas, mans pacietības līmenis jau tā ir viszemākais pasaulē un tagad man vēl saka, ka man varbūt jāgaida 3 nedēļas, kamēr es varēšu sākt cept tortes uz visām pusēm un palikt RESNA.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: