Man tikko uz darbu bija atnācis tāds vīrietis uz gadiem 26iem, ka es pilnīgi saputrojos un vispār neko nevarēju pateikt. Zin kā, ir tādi vīrieši, kam ģīmis tik skaists un seksapīls staro pa kilometru tā, ka rādiusā visas čiksas jau lēnām velk nost drēbes. Un te man viens tāds atnāk, es knapi izkunkstēju savu sakāmo, paliku sarkana un visu laiku gribēju ķiķināt+pilnīgi neveikli man visu laiku krita visas iespējamās lietās ārā no rokām. Viņš jau redzēja, kas par lietu un visu laiku zīmīgi smaidīja, speciāli acīs skatīdamies, a man ta acis šaudās uz visām pusēm. Fui, Eva. Drausmīgs kauns man tagad.