bēda.
Brīžiem es nesaprotu, kas ar mani notiek. Es zinu un redzu, ka tā nevajag darīt, bet es vienalga tā izdaru un pats galvenais, ka vēlāk to nožēloju. Es sāku sevi nosodīt un bārt.Tad sev sāku uzdot jautājumu: "Kāpēc es tā izdarīju un kāpēc es tā pateicu?" Es vēl pati redzu, ka tam cilvēkam tas ļoti nepatīk un sāp. Tādos brīžos, es jūtos tik muļķīgi un stūlbi, ka uz mani, jau liekas rāda ar pirkstu un smejas par mani. Kas tas par klikšķi, kas man galvā parādās, un es kaut ko muļķīgu izdaru vai pasaku?