Bāc...
Runā, ka vissāpīgāk ir tad, ja Tu esi blakus kādam cilvēkam, mīli viņu, bet tajā pašā laikā apzinies, ka viņš nekad nevar būt Tavs...
Pietrūkst spēka pateikt kaut ko, pietrūkst dukas stāties pretīm... Atliek tikai pasapņot par to, kā būtu, ja būtu, ietīties segā un iemigt ar sapņiem... Bet diemžēl rīts nāk ar jaunu triecienu, ka viss ir bijis tikai sapnis... Jo lai arī ko, sevi apmnīt neizdosies...
Bet rīts diemžēl nāk ar psiholoģijas eksāmenu...

Mjā un šovakar satikās 2 cilvēki, kam, ja man būtu lemts valdīt šo pasauli un spēks vērpt intrigas, nevajadzētu satikties... Bet vismaz prieks, ka es par to uzzinu uzreiz un pa tiešo, nevis pēc pāris nedēļām vei mēnešiem no malas. Nu ko, cerams, ka atomsprādziena nebūs :)