| |
[Mar. 30th, 2011|06:28 pm] |
TAS bija intensīvi! darba dienas beigās pēkšņi secinu, ka man nav mana telefona. nekur nav. uz galda nav, kabatās nav. jakā nav. otrā kabinetā nav. wc nav. zvanu uz to - nedzird... omg, kā var uz līdzenas vietas pazust telefons??!! galu galā, atstājot darba telefonu zvanot un pameklējot pie papīru smalcinātāja, dzirdu pazīstamo melodiju no sagriezto papīru groza. sasodīts, tas bija izslīdējis un iekritis papīru grozā momentā, kad centos piedabūt to aparātu darboties. scared the shit out of me.. |
|
|
| Comments: |
:D:D:D šis ieraksts man dikti patika, dikti! tā sasmaidījos, ka prieks!
aga, Tev smieklīgi, a man - infarkts (gandrīz) :D
aha, un cilvēki vēl aplami uzskata, ka visaprijošākās ir sieviešu rokassomiņas, atzīstu - sava patiesība tur ir, bet līdzenā vieta ir kas trakāks, jo tajā gadījumā nav ne mazākās jausmas, kur tā līdzenā vieta sākas, kur beidzas, kamēr rokassomiņai vienmēr ir robežas.
ar rokassomiņām varētu būt vēl niknāk - robežas ta ir, bet atrat nevar. izgriež uz otru pusi un vēl nevar atrast..
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/162920/2403) | | From: | f |
| Date: | March 30th, 2011 - 06:57 pm |
|---|
| | | (Saitīte) |
|
:D tās līdzenās vietas... visķecerīgākās lietas notiek uz līdzenas vietas!
"līdzenās vietas" un "tieši acu priekšā" - tur pazūd viss!
labāk zem ādas uz rokas kaut kur.ekrānu uz spilgtāko, vajadzētu cauri vilkt :D
hehehe. atzīstama doma. piedāvāju nelielu uzlabojumu - divas mabilas, pa vidu gumija un žaketei caur piedurknēm. rezultātā - zolīds ģaķka ar diviem smārtfõņiem un vienmēr sazvanāms.
Neviena smilškaste ar šādu uzparikti vairs nav bieds!
pārrakta krustu šķērsu aga. bet stroga atbilstoši kvartāla grafikiem un saskaņā ar iepriekš apstiprināto tāmi. | |