Garastāvoklis:

domīgs

Mazliet pārdomu...
Šodien kārtējā špakteļdiena. Šīs dienas uzdevums man lika aizdomāties...

Špakteli mēs izmantojam, kad kaut kur ir caurums, kad kaut kas ir par maz. Uzliekam, izsmērējam un secinam, ka ir uzlikts par daudz, tādēļ atkal kasam nost. Visa cilēces dzīve sastāv no šādas špakteļa likšanas un kasīšanas nost, jo, kas vakar vēl šķita pareizi, šodien jau ir nepareizi, kas vakar šķita norma, šodien jau ir pārmērība.
Mēs nokasām vakar likto špakteli un labākajā gadījumā atstājam visu, kā ir. Taču rīt mēs atkal špaktelēsim, jo atkal kaut kas būs par maz. Mums atkal šķitīs, ka kaut kur ir caurums, kas jāaizpilda.
Pat apzinoties šo špakteļa lietu, mums vienalga ir jāšpaktelē, jo tāda ir dzīve. Lai kā gribētos mēs nevaram sēdēt pie durvīm, kas pasaulei šķiet cauras, nevaram iztikt ar sienām, kas mums pašiem šķiet robainas. Lai kā gribētos.
Tāpēc es novēlu jums visiem - izvēlieties špakteli, ko viegli nokasīt, lai arī cik viņs būtu piekaltis. Un lietojiet labus instrumentus ;)