a ko
G teica, ka mani instinkti attiecībā uz cilvēkiem esot notrulinājušies, zemapziņā es pat varbūt to vēlējos, bet ,protams, man ir taisnība.
Mēģinu atcerēties,ko R teica man par dzīvespriecīgu un harmonisku skatienu uz dzīvi, bet viņam tāpat ir patīkami man vāvuļot par tādām lietām, tomēr ir pie kā pieturēties, kaut arī viņš to sauc par krātiņu. mums visiem ir savi būrīši.

es nezinu,kur visas šīs pieredzes un lietas mani ved, bet es ceru,ka pie loģiska lietu atrisinājuma, un man ir kauns, ka pagājušonakt varēju domāt tik gļēvi par sevi. Kaut arī dažreiz es esmu lupata, tā nedrīkst.

un varbūt pēc R ieteikuma sākt ticēt liktenim? varbūt tas varētu būt mans jaunais, optimistiskais būrītis.