plūdums
man ir kaut kāda nolādēta domu "caureja" pēdējās dienās, man viņas visas ir jāspēj dokumentēt, tādēļ es tik daudz drukāju visur,jebkur.

šovakar mani pārsteidza G ātrā atgriešanās, kas ir priecīgi, jo mēs turamies viena pie otras, tomēr jauka, kaut arī gļēva apziņa. mums patīk. šodien bijām savā pirmajā "girldate" jeb vakara "randevū", skan dīvaini, es zinu, bet viss nav tā, kā tas izskatās, es apsolu hah. Kā jau pirms īsta "randevū" saposos(āmies), sameklēju savu mīļāko džemperi un svārkus, uztaisīju "bridžitas bordo" matus un sasmaržojos, sataisīju daudz sviestmaizes, G uzdevums bija tēja, un satinu daudz smaržīgus "vēzīšus" no ķiršu tabakas special ocasioniem, kā ,piemēram, plānota, gaidīta satikšanās vai arī "dzīve ir sūds" vakariem. tā nu es devos uz mūsu pirmo randevū ar riteni, un kā īsts "džentelmenis" vedu G uz sēdekļa baltā kleitā, un pati mēģināju izskatīties kaut cik graceful minoties stāvus svārkos uz riteņa. bijām pie "dīķa", jo tur vakaros vienmēr ir jauki, daudz runājām, domājām, plānojām, varbūt arī kaut ko sapratām un vienkārši bija jauki, svētki sev.
tas,ko mēs runājām bija svarīgi. runājām par domu materializēšanos, par domas ātrumu un mūsu lēno procesu to "sagremot" un apstrādāt, kura rezultātā mēs pazaudējām visu tās pirmējo spēku, jo doma, pa to laiku kamēr mēs mēģinam to ietērpt vārdos grmatiski pareizi, paspēj izplesties un sarauties. tagad man ir dīvaina sajūta,ka manā dzīvē ir pienācis tas brīdis,ka var notikt jebkas. es zinu,ka es esmu tuvu kaut kam svarīgam, ir jāparokas dziļāk savos slāņos, lai saprastu,kam īsti.
vēl mēs runājām par iejūtību. ja mēs būtu iejūtīgi, saprotoši jebkurā situācijā pret otru ,cilvēce varētu sasniegt daudz vairāk. it kā tik vienkārši, bet neiespējami. man arī nesanāk, diemžēl.

piedošanu,ja kāds šo lasa, ka daudzi teikumi tiek iesākti ar mazo burtu, man ir "problēmas ar beigu intonāciju".