|
Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 15:56 Jocīgi notiek...
Jocīgi tomēr tie cilvēki.
-Pret vienu, kurš tev ir dārgs, tu izturies cik labi vien vari,ness zvaigznes mazā mugursomiņā no debesīm tieši viņam, bet viņš tevi pasūta.
-Citu, apnicīgu, tukšu, riebīgu, tu *pasūti (šī vārda smagākajā formā, ar visiem desmitstāvīgajiem utt), bet paiet laiks un viņš atkal ir klāt un piedāvā draudzību, tu beidzot piekāpies, saki labi varbūt es nepazīstu viņu utt.
Jocīgi...
*Tas gan notika ne tāpat vien, viņš mani nokaitināja (tas nav viegli izdarāms) un + vēl visam visa pārējā, tiko uzceltā, pasaule solijās sabrukt(tagat jau tas ir noticis...).
Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:22 untouchables
Nu es neuzskatu, ka pasūtīšana ir tas pats sliktākais ko var izdarīt... (protams, ja tie nav 10 kārtīgie un pilnīga cilvēka iznīcināšana) Sliktāk ir tad, ja tu apzinies, ka tev nav jūtas pret cilvēku un tik un tā esi ar viņu kopā... Tas ir sadisms un mazohisms 2 vienā... :S Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:26 guntrinna
man grūti iedomāties, kad kāds tā varētu darīt. es nespēju iedomāties. Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:28 mexican
Tā notiek un bieži... Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:27 mexican
Jā tā ir, kādā ļoti privātā lapā lasīju "Visnežēlīgākais, ko var nodarīt kādam, pret kuru neko nejūti, ir ļaut turēt tavu roku, zinot, ko viņam tas nozīmē." Gadās taču tā kad cilvēks ir pelnījis 10 stāvīgos. Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:30 guntrinna
tomēr uzupurēšanās zināmā ziņā ir pat skaista un cēla Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:33 untouchables
Par kādu uzupurēšanos tu runā...?
Par to ka: "es esmu kopā ar tevi tikai tāpēc ka tā ir pieņemt, vai es esmu pieradis...? " Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:39 guntrinna
ja tu kādam cilvēkam ļoti patīc- nu viņš tevi ļoti mīl, tad uzupurēties un dot sevi viņam- kaut kā tā. Par to varētu filmas uzņemt un grāmatas raksti't. Bet es nezinu, kādam vajadzētu būt cilvēkam, lai viņš tā spētu izdarīt un, kādam jābūt tam otram cilvēkam, lai viņš spētu samierināties ar šādu "surogātu". Tikai manā uztverē žēlsirdība ir ļoti skaista īpašība. Galu galā, cilvēku var iemīlēt arī tikai ar laiku Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:44 mexican
Tā arī notiek, bet nezinu vai varētu būt kopā ar cilvēku ja zinātu, ka viņš ar mani tikai žēlsirdības vadīts. Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:48 untouchables
Labsirdība protams visādā ziņā ir cēla un ļoti jauka īpašība... Bet šinī gadījumā es nezskatu ka ir godīgi tā izdarīties... Pirmkārt pret sevi un otkārt pret otru cilvēku!! Labsirdību var izrādīt jeb kādā citā veidā, ziedo bērnu namam nav ko ziedot savāts ziedojumus... ir ļoti daudz veidu, kā palīdzēt cilvēkiem. Bet ziedot savu dzīvi tikai tāpēc, ka viens ir neprātīgi tevī iemīlējies...
Nu nē es domāju ka tas ir pilnībā nepieņemami... Un galu galā, kas tas par cilvēkurš kladzina, cik neprātīgi tev mīl, bet liek tev tik ļoti ciest...? Jo tās ir patiesas ciešans... Nu vismaz manā skatījumā... Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:51 mexican
Ar tiem pēdējiem teikumiem trāpiji 10... Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:52 guntrinna
es tikai centos attaisnot cilvēkus, kas tā dara, bet, kā jau augstāk minēju, tad man pašai grūti iedomāties, kā reāli tas varētu notikt Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:54 untouchables
Manuprāt tur nav ko attaisnot... :) Tā ir ļoti egojistiska rīcība un par mīlestību tur nav ne runas...
Drīzāk par savu vajadzību apmierināšana... :S Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:33 mexican
Protams:) Bet vai attaisnojama šādā situācijā... Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:31 untouchables
Protams, ka ir tādi cilvēki, bet ko ar to panāksi...?
Zinu, ka tā ir krietni labāka sajūta uz kādu brīdi...
Bet tu cilvēkam vari nodarīt ļoti lielu kaitējumu... Un lai arī ko viņš nebūtu tev nodarījis... Man jāuzdod jautājums vai ir vērtīgi uz nicinājumu, naidu un ļaunumu atbildēt ar tādu pašu nicinājum vai naidu...? Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:36 mexican
Tas tiek darīts lai šis cilvēks vairs netraucētu un arī vājuma brīdī, kāds tas arī bija.
Protams ne, parasti jau izturos tikai un vienīgi ar ironiju un humoru, kā jau teicu tas notiek vājuma brīžos, kad visa pasaule pie kājas... |