Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 15:56
Jocīgi notiek...

Jocīgi tomēr tie cilvēki.

-Pret vienu, kurš tev ir dārgs, tu izturies cik labi vien vari,ness zvaigznes mazā mugursomiņā no debesīm tieši viņam, bet viņš tevi pasūta.

-Citu, apnicīgu, tukšu, riebīgu, tu *pasūti (šī vārda smagākajā formā, ar visiem desmitstāvīgajiem utt), bet paiet laiks un viņš atkal ir klāt un piedāvā draudzību, tu beidzot piekāpies, saki labi varbūt es nepazīstu viņu utt.

Jocīgi...

 

*Tas gan notika ne tāpat vien, viņš mani nokaitināja (tas nav viegli izdarāms) un + vēl visam visa pārējā, tiko uzceltā, pasaule solijās sabrukt(tagat jau tas ir noticis...).

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:31
[info]untouchables

Protams, ka ir tādi cilvēki, bet ko ar to panāksi...? Zinu, ka tā ir krietni labāka sajūta uz kādu brīdi... Bet tu cilvēkam vari nodarīt ļoti lielu kaitējumu... Un lai arī ko viņš nebūtu tev nodarījis... Man jāuzdod jautājums vai ir vērtīgi uz nicinājumu, naidu un ļaunumu atbildēt ar tādu pašu nicinājum vai naidu...?

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:36
[info]mexican

Tas tiek darīts lai šis cilvēks vairs netraucētu un arī vājuma brīdī, kāds tas arī bija. Protams ne, parasti jau izturos tikai un vienīgi ar ironiju un humoru, kā jau teicu tas notiek vājuma brīžos, kad visa pasaule pie kājas...