Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 15:56
Jocīgi notiek...

Jocīgi tomēr tie cilvēki.

-Pret vienu, kurš tev ir dārgs, tu izturies cik labi vien vari,ness zvaigznes mazā mugursomiņā no debesīm tieši viņam, bet viņš tevi pasūta.

-Citu, apnicīgu, tukšu, riebīgu, tu *pasūti (šī vārda smagākajā formā, ar visiem desmitstāvīgajiem utt), bet paiet laiks un viņš atkal ir klāt un piedāvā draudzību, tu beidzot piekāpies, saki labi varbūt es nepazīstu viņu utt.

Jocīgi...

 

*Tas gan notika ne tāpat vien, viņš mani nokaitināja (tas nav viegli izdarāms) un + vēl visam visa pārējā, tiko uzceltā, pasaule solijās sabrukt(tagat jau tas ir noticis...).

Mūzika: Wich Backstreet Boy is Gay
 ir doma | 27 raksta

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:30
[info]guntrinna

tomēr uzupurēšanās zināmā ziņā ir pat skaista un cēla
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:33
[info]untouchables

Par kādu uzupurēšanos tu runā...? Par to ka: "es esmu kopā ar tevi tikai tāpēc ka tā ir pieņemt, vai es esmu pieradis...? "
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:39
[info]guntrinna

ja tu kādam cilvēkam ļoti patīc- nu viņš tevi ļoti mīl, tad uzupurēties un dot sevi viņam- kaut kā tā. Par to varētu filmas uzņemt un grāmatas raksti't. Bet es nezinu, kādam vajadzētu būt cilvēkam, lai viņš tā spētu izdarīt un, kādam jābūt tam otram cilvēkam, lai viņš spētu samierināties ar šādu "surogātu".
Tikai manā uztverē žēlsirdība ir ļoti skaista īpašība. Galu galā, cilvēku var iemīlēt arī tikai ar laiku
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:44
[info]mexican

Tā arī notiek, bet nezinu vai varētu būt kopā ar cilvēku ja zinātu, ka viņš ar mani tikai žēlsirdības vadīts.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:45
[info]guntrinna

visādiem līdzekļiem varētu censties, lai viņa tevi iemīl
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:47
[info]mexican

Jā droši vien ka cerība mani turētu un būtu vajadzīga traka apņēmība...
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:48
[info]untouchables

Labsirdība protams visādā ziņā ir cēla un ļoti jauka īpašība... Bet šinī gadījumā es nezskatu ka ir godīgi tā izdarīties... Pirmkārt pret sevi un otkārt pret otru cilvēku!! Labsirdību var izrādīt jeb kādā citā veidā, ziedo bērnu namam nav ko ziedot savāts ziedojumus... ir ļoti daudz veidu, kā palīdzēt cilvēkiem. Bet ziedot savu dzīvi tikai tāpēc, ka viens ir neprātīgi tevī iemīlējies... Nu nē es domāju ka tas ir pilnībā nepieņemami... Un galu galā, kas tas par cilvēkurš kladzina, cik neprātīgi tev mīl, bet liek tev tik ļoti ciest...? Jo tās ir patiesas ciešans... Nu vismaz manā skatījumā...
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:51
[info]mexican

Ar tiem pēdējiem teikumiem trāpiji 10...
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:52
[info]guntrinna

es tikai centos attaisnot cilvēkus, kas tā dara, bet, kā jau augstāk minēju, tad man pašai grūti iedomāties, kā reāli tas varētu notikt
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:54
[info]untouchables

Manuprāt tur nav ko attaisnot... :) Tā ir ļoti egojistiska rīcība un par mīlestību tur nav ne runas... Drīzāk par savu vajadzību apmierināšana... :S
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 10. Feb 2005, 16:33
[info]mexican

Protams:) Bet vai attaisnojama šādā situācijā...
Iepriekšējais - Atbildēt