Jocīgi tomēr tie cilvēki.
-Pret vienu, kurš tev ir dārgs, tu izturies cik labi vien vari,ness zvaigznes mazā mugursomiņā no debesīm tieši viņam, bet viņš tevi pasūta.
-Citu, apnicīgu, tukšu, riebīgu, tu *pasūti (šī vārda smagākajā formā, ar visiem desmitstāvīgajiem utt), bet paiet laiks un viņš atkal ir klāt un piedāvā draudzību, tu beidzot piekāpies, saki labi varbūt es nepazīstu viņu utt.
Jocīgi...
*Tas gan notika ne tāpat vien, viņš mani nokaitināja (tas nav viegli izdarāms) un + vēl visam visa pārējā, tiko uzceltā, pasaule solijās sabrukt(tagat jau tas ir noticis...).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}