|
|
Pirmdiena, 7. Feb 2005, 09:13 Dzīve ir īsa...

Dzīve ir par īsu un novecojam mēs par ātru, lai visu ko gribam sasniegt, IZVEIDOT NO SEVIS, mēs sasniegtu jau jaunībā, kad ir visas iespējas izmantot šos sasniegumus, lai varētu justies brīvi un laimīgi. Kad cilvēks tika projektēt, laikam speciāli tika izvēlētas nepārāk ilgkalpojošas detaļas, lai viņš savas dzīves laikā sasniegtu tādu relatīvu pilnību, kādu viņš vēlas. Cilvēks tika projektēts tā, lai vienmēr būtu ar kautko neapmierināts, lai tiektos uz kautko vēl (tas protams ir vajadzīgs, lai nezustu pēdējās dzīves jēgas kripatas), bet nepietiek jau laika, lai jau jaunībā sasniegtu to relatīvo pilnību, kas ļautu tālāk ar pilnu atdevi tiekties uz tiem augstākajiem mērķiem.
Pirmdiena, 7. Feb 2005, 15:22
guntrinna

nē, nu it kā jau ir iespējams ātri sasniegt to pilnību, bet tas notiek reti. un tāpēc arī tas ir labi, var izcelties. Kas tad būtu, ja visi tik ātri jaunībā sasniegtu savus mērķus Pirmdiena, 7. Feb 2005, 15:25
mexican

Man pietiktu ar to, ka varētu tos ļoti grūti sasniegt, kaut caur asinīm, bet neticu, ka tas ir iespējams, ja tā apziņa būtu ienākusi pirms gadiem 10, tad varbūt. Pirmdiena, 7. Feb 2005, 15:38
guntrinna

atkarīgs, kādi mērķi.. Pirmdiena, 7. Feb 2005, 19:39
ievucis

..bet ne jau vienmēr nospraustais mērķis ir sasniedzams,mums -mirstīgajiem.. ..vai arī bieži tie tiek mainīti,jo pēkšņi pie apvāršņa paviz kas jauns un varbūt domājams labāks..tikai pēcāk attopamies,ka tomēr vajadzēja pieturēties pie vecā mērķa pārvēšanas realitātē..tikai pēcāk..bet tad jau ir par vēlu..;( Otrdiena, 8. Feb 2005, 08:39
mexican

Nu paveicams mums mirstīgajiem ir viss, tas man laikam no mātes. Dažreiz pat nav svarīgi vai sasniedz to mērķi, pietiek ar to, ka tiecas uz to un relatīvi skatoties šķiet, ka mērķis ir sasniegts, taču zinam, ka tā nav, kas mums liek turpināt ceļu uz pilnību. Pats galvenais visā šajā procesā, kā teicis kāds cilvēks pret kuru man ir liela cieņa (šitā jau dikti bieži esmu teicis, par to cieņu :D), -> Es varu izpildīt ļoti sarežģītu kustību un cilvēki no malas teiks WOU, bet pats svarīgākais ir godīgi izpaust sevi, tas ir pats grūtākais, mans draugs" Bet skrobejos jau es par to, ka nepaspēšu jau jaunībā sasniegt šo stāvokli, kad būtu šī relatīvā pilnības sajūta. Ja viņš vēl būtu dzīvs, viņš noteikti noliktu mani pie vietas, es pat zinu, kas viņam būtu sakāms, bet pagaidām nevaru ar to smierināties, tapēc turpinu gauzties. Otrdiena, 8. Feb 2005, 08:49
mexican

Interesanti, ka ieliki iņ-jaņ. Tu zini par visu to filozofiju, kas slēpjas zem šīs zīmes? Tas ļoti labi atbilst tēmai Pirmdiena, 7. Feb 2005, 21:06
noamii

nesakiet vis, ka reti cilvēki sasniedz pilnību jau agrā jaunībā. manuprāt, ir ļoti daudz tādu! ! ! pēc tam paliek tikai jautāums par tā visa pilnveidošanu un pieslīpēšanu - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Otrdiena, 8. Feb 2005, 08:41
mexican

Tā jau ir, bet tad no daudzkā ir jāatsakās, jo cilvēkam lai to izdarītu ir jāiet pa taisni tikai un vienīgi uz šo mērķi. Un tas ir pret maniem uzskatiem, nevar pārvietoties tikai 2 dimensijās. |