Mundis

Dzīve ir par īsu un novecojam mēs par ātru, lai visu ko gribam sasniegt, IZVEIDOT NO SEVIS, mēs sasniegtu jau jaunībā, kad ir visas iespējas izmantot šos sasniegumus, lai varētu justies brīvi un laimīgi.

Kad cilvēks tika projektēt, laikam speciāli tika izvēlētas nepārāk ilgkalpojošas detaļas, lai viņš savas dzīves laikā sasniegtu tādu relatīvu pilnību, kādu viņš vēlas. Cilvēks tika projektēts tā, lai vienmēr būtu ar kautko neapmierināts, lai tiektos uz kautko vēl (tas protams ir vajadzīgs, lai nezustu pēdējās dzīves jēgas kripatas), bet nepietiek jau laika, lai jau jaunībā sasniegtu to relatīvo pilnību, kas ļautu tālāk ar pilnu atdevi tiekties uz tiem augstākajiem mērķiem.