Pirmdiena, 7. Feb 2005, 09:13
Dzīve ir īsa...

Dzīve ir par īsu un novecojam mēs par ātru, lai visu ko gribam sasniegt, IZVEIDOT NO SEVIS, mēs sasniegtu jau jaunībā, kad ir visas iespējas izmantot šos sasniegumus, lai varētu justies brīvi un laimīgi.

Kad cilvēks tika projektēt, laikam speciāli tika izvēlētas nepārāk ilgkalpojošas detaļas, lai viņš savas dzīves laikā sasniegtu tādu relatīvu pilnību, kādu viņš vēlas. Cilvēks tika projektēts tā, lai vienmēr būtu ar kautko neapmierināts, lai tiektos uz kautko vēl (tas protams ir vajadzīgs, lai nezustu pēdējās dzīves jēgas kripatas), bet nepietiek jau laika, lai jau jaunībā sasniegtu to relatīvo pilnību, kas ļautu tālāk ar pilnu atdevi tiekties uz tiem augstākajiem mērķiem.
Garastāvoklis:: Skrobīgs uz lielo inženieri
Mūzika: Trīs lietas...
 ir doma | 16 raksta

Otrdiena, 8. Feb 2005, 08:39
[info]mexican

Nu paveicams mums mirstīgajiem ir viss, tas man laikam no mātes. Dažreiz pat nav svarīgi vai sasniedz to mērķi, pietiek ar to, ka tiecas uz to un relatīvi skatoties šķiet, ka mērķis ir sasniegts, taču zinam, ka tā nav, kas mums liek turpināt ceļu uz pilnību. Pats galvenais visā šajā procesā, kā teicis kāds cilvēks pret kuru man ir liela cieņa (šitā jau dikti bieži esmu teicis, par to cieņu :D), -> Es varu izpildīt ļoti sarežģītu kustību un cilvēki no malas teiks WOU, bet pats svarīgākais ir godīgi izpaust sevi, tas ir pats grūtākais, mans draugs" Bet skrobejos jau es par to, ka nepaspēšu jau jaunībā sasniegt šo stāvokli, kad būtu šī relatīvā pilnības sajūta. Ja viņš vēl būtu dzīvs, viņš noteikti noliktu mani pie vietas, es pat zinu, kas viņam būtu sakāms, bet pagaidām nevaru ar to smierināties, tapēc turpinu gauzties.
Iepriekšējais - Atbildēt