18 September 2021 @ 06:56 pm
 
Vecāku mīlestībai laikam jābūt mazliet kā Dieva mīlestībai. Lai arī tu nesaņem neko pretim, tu esi mūžīgi atbildīgs par būtni, ko ieved pasaulē, un tev ir jādara viss, lai tai klātos labi. Tu vienmēr esi gatavs tai sniegt palīdzību, ko tā lūdz, un kad nelūdz un tevi neredz, pat tad tu klusiņām tikuntā rosies aizkulisēs par savu bērniņu gādājot.

Arguably, tādai jābūt vispār mīlestībai, ja mīlestība ir kas universāls.

Mīlestība ir pienākuma sajūta.
 
 
( Post a new comment )
porcelāna lellīte[info]neraate on September 19th, 2021 - 11:48 am
Diemžēl vecāku mīlestību realizē tikai cilvēki. Kas paši ir traumēti, nezin, nemāk, nav motivēti un tas to mīlestību iekrāso ar visādām neveselīgām krāsiņām un tā mīlestība var justies kā slogs, bet lielākā daļa to cilvēku to nedara ļaunprātīgi un apzināti un speciāli, un ar visu to skaudrumu tomēr mīl. Varbūt ne tīri un sirdsskaidri. Un ļoti reti ir arī, ka nemīl
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
木[info]dombrava on September 19th, 2021 - 12:11 pm
Pilnībā piekrītu, ka cilvēki no bērniem saņem ļoti daudz. Man pašai bērnu nav, bet esmu jutusi to, strādājot ar bērniem, cik daudz viņi var iedot. Ja ir atvērta sirds, protams.
(Reply) (Parent) (Link)