"Sievietes loma mūsu sabiedrībā joprojām ir cieši saistīta ar pašaizliedzīgu mīlestību: sievietes liktenis ir mīlēt un ciest."

So stupid. Visu loma esībā ir mīlēt un ciest. Un ciest nevis kaut kādu netaisnību, bet savas pataloģiskās ego ņerkstēšanas izmešus. Tikai tad, kad cilvēki ir neveselīgi pārņemti paši ar savām vaimanīgajām ciešanām, viņi ir akli un icetsirdīgi pret citu ciešanu rutīnām.

Ir dumji un tuvredzīgi, pat neredzīgi izcelt sieviešu ciešanas. Tas ir noliegt, ka vīrieši arī ir cilvēki, pakļauti human condition un universālajām esības ciešanām + specifiskajām vīriešu ciešanām.

Ir dumji un patronizējoši apgalvot, ka sievietes ir kaut kādi upurjēri, kas liktenīgi cieš un mīl un cieš. Ka sievietēm nav pietiekami mental agency to choose or not to choose whatever she means by this monumental suffering. Negribi - nemīli un neciet, tad nebūs jāsūdzās. Gribi - mīli un ciet. Gribi mīli un neciet. Gribi nemīli un ciet. Pasaulē ir visādas aizraujošas kombinācijas.

Priecājieties, ka jums ir ciešanas, kas vainagojas ar kaut ko. Tikai tukšas ciešanas ir patiešām bēdīgas. Bet ja jebkas maziņš un labs iznāk no jūsu ciešanām, tad nevajag par to taisīt melodramatiskus, groteskus citātus, bet gan pateikties Dieviņam par šo cilvēkpieredzi un jēgas gravitāciju, kas jūs tur un virza, un neļauj zust.