pagātne | atmiņas | nākotne
 

methodrone
05 February 2021 @ 01:30 pm
 
"I believe in Christianity as I believe that the sun has risen: not only because I see it, but because by it I see everything else."

Kāds jums šķiet visilustratīvākais konteksts ar kuru izkaidrot savu dzīvi?

Nav neviena cilvēka, kas netripotu savas esības bumbas uz kādu stāstiņu. Lai cik liels vai maziņš, ja tas stāstiņš nav pietiekami labs, viņš ar to stāstiņu sevi vai nu iedzīs kapā vai arī pazaudēs prātu. Jo katrs stāstiņš, kas nav kristietība ir attālināšanās no sevis no kosmiskās realitātes, un ripošanā ārprātā un sāpīgā haosā.

Kristietība vienkārši ir stāsts un konteksts, kurā viss tic secīgi, daiļi un, jā bitches, zinātniski atklājas! Tāpēc sāciet tai sekot, kamēr nav par vēlu, vai arī ja jūs tai jau sekojat, bet to vēl neapzināties, tad vismaz nenoliedziet, lai nekļūtu par neirotisku paradoksu, bet gan sāciet interesēties paši par savu psihi un dvēseli, tās ģeometriju, uzbūvi un dimensījām.

Ja jums patiešām interesē un gribēsies rast izskaidorjumus, jūs viņus arī atradīsiet, tikai nevajag lauzties un šķobīties.

It is all there. ♡
 
80 atziņas | teikt
 
( Post a new comment )
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 5th, 2021 - 04:03 pm
Visaugstākais bauslis ir mīlēt Dievu vairāk par sevi un mīlēt savus tuvākos tāpat kā sevi. Visi konstrukti tam apkārt ir tikai ceļazīmes, imo. Tā nav ideja, tas ir kaut kas tāds, kas notiek, jo Dievs ir dzīvs un ar mums. Es cīnos ar savas mīlestības vērtību saistībā ar Dievu un cenšos turēt savu sirdi atvērtu visam, ar ko saskaros.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 5th, 2021 - 04:07 pm
Tas arī, manuprāt, ir atbrīvojošākais un most exilirating, kristietībā.. nebūt patmīlīgam, kā rezultātā, daudziem par izbrīnu, mīlestība tieši vairojas - gan priekš citiem gan pašam. :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 5th, 2021 - 04:13 pm
Nezinu par to patmīlību, jo es nesen atklāju, ka mīlot sevi - vistuvāko, mana mīlestība pret citiem ir patiesāka. Nevajag sevi noliegt, jo Dievs mūs mīl bez kondīcijām, tad kas gan mēs esam, lai nemīlētu sevi un visu Dieva radību? Es mīlēju kādu cilvēku vairāk par sevi un tas man palīdzēja augt mīlestības kapacitātē. Tad, kad es palaidu visas cerības un romantiskās idejas par īsto mīlestību, es paskatījos spogulī un atzinos sev mīlestībā. Tas ir riktīgs trips, jo mana mīlestība vairs nav ierobežota paša izveidotā cietumā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 5th, 2021 - 06:24 pm
Jā, tas mīlestības jautājums ir ļoti charged. Patmīlību es domāju tādā ziņā, kā - I am number 1. and the rest is less. Jo būtībā, sevi nemīlot arī Dievu nevar pa īstam mīlēt. Tā dievišķā mīlestība laikam tomēr ir a relationship. Apzināties, ka esi nācis no Dieva, tāpēc sevi mīlēt un in return Dievu mīlēt, kā sevis avotu. Like a neverending circle, or upward spiral, kā tu vienreiz teici.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
transcendentālais objekts laika galā[info]ub on February 5th, 2021 - 07:32 pm
Jā, piekrītu tev. Tā patmīlība, kur tu nemīli citus jau nav sevis mīlēšana, jo tādā stāvoklī nevar garīgi attīstīties.
(Reply) (Parent) (Link)