17 November 2018 @ 07:39 pm
Imitācija.  
Es rīt gribēju iet uz latviešu pasākumu kaut kur Londonā, jo man gribas sajust kādu tuvumu Latvijas dzimšanas dienā. Bet es jūtos, kā ķēms. Ar gadiem paliek arvien grūtāk sevi piespiest iet jebkur, kur ir cilvēki. Es arvien tad iztēlojos, kā es viena sēžu pēdējā rindā kaut kur vienmēr pēdējā rindā, melnā mētelī, ar bailīgu, apjukušu seju, kamēr ģimenes un pāri un draugi priecīgi runājas un bauda kopību. Kāpēc es tur vispār vazājos? Es pati sev liekos aizdomīga un bīstama, kāpēc es esmu viena un ko es te meklēju? Es negribu traucēt ar savu apmulsumu un ambivalenci. Ja jau es te negribu no sirds atrasties, tad ko es te meklēju. Tāpēc es laikam tomēr palikšu mājās. Varbūt es iešu pa citu, skaistāku ceļu mājās, lai pabaudītu dabu un iztēlotos, ka Anglijas koki ir Latvijas koki. Es zinu vienu ceļu netālu no mājām, kur aug jauni bērziņi, iešu paskatīties, vai tiem vēl ir lapiņas. Un varbūt es vēl kaut ko varu izdarīt, kas atgādina mājas.
 
 
( Post a new comment )
[info]krusts on November 18th, 2018 - 01:14 am
Var arī mest mieru un braukt mājās, un nebūs vairs ik pa laikam kaut kas jāiztēlojas vai jāpiespēlē. Tumšie novembra koki un vējš uz soliņa Dzegužkalnā, bez kādiem uzsvariem uz datumiem, kuros censties sajusties svinīgi svešumā. Dabīgs laika ritums, esot savā vietā. Nesamežģīta un klusa piederība.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on November 19th, 2018 - 05:00 pm
Es pat nezinu, kur ir Dzegužkalns.. bet "Tumšie novembra koki un vējš uz soliņa Dzegužkalnā." izklausās pec paradīzes.

Es gan drīzāk domāju, ka man ir jābeidz idealizēt Latviju, jo tā ir vienkārši valsts, tāda pati kā citas.
(Reply) (Parent) (Link)
adele_varbut[info]adele_varbut on November 18th, 2018 - 02:58 pm
Pēdējās rindas nav sliktas, no tām var redzēt visu kopumā, un tad arī vari zināt, ka tev neviens nav palicis aiz muguras. Turklāt tādos pasākumos, uz kuriem gribas iet, kopības sajūta mēdz neizskaidrojamā veidā rasties pretēji gaidītajam. Bet arī skaistais ceļš uz mājām izklausās labi. Jebkurā gadījumā lai ir priecīgi un rodas svētku sajūta!


(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on November 19th, 2018 - 05:01 pm
Eh paldies, es gan nekur neaizgāju, bet trīcošu lūpu raudot skatījos svētku koncertus un uguņošanu par datoru.
(Reply) (Parent) (Link)
Skabičevskis[info]begemots on November 18th, 2018 - 03:01 pm
>Es negribu traucēt ar savu apmulsumu un ambivalenci.

Kaut kādā vecumā cilvēki laikam saprot, cik reti gadās, ka svešinieki viņus vispār ievērotu, kur nu vēl, lai viņi kādam traucētu.
(Reply) (Thread) (Link)
m[info]horacijs_lv on November 19th, 2018 - 02:18 pm
piekrītu.
visi ir tik ļoti aizņemti ar sevi, ka nemaz neievēro, ka esi viens/-a!
Man arī kādu brīdi bija tāds kā kauns, ka jāiet kaut kur vienai, bet,kad sapratu, ka palaižu garām pasākumus, lietas, ko tiešām gribu redzēt, saņēmos un gāju.
Visiem vienalga.
Tikai pašam ne.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on November 19th, 2018 - 05:02 pm
Es to zinu, tāpēc mani sevišinieki neuztrauc, bet gan tā doma manā prātā, ka viņiem traucēju. Essentially es pati sev traucēju ar savām domām.
(Reply) (Parent) (Link)