09 October 2018 @ 10:11 pm
Jaunā Konservatīvā Mīlestība  
Citiem tas nav svarīgi, bet man ir skaudrs izslāpums, un tas mani motivē.

Man pietrūkst dzirās latviešu patiesības valodas. Es deklamēju emocionāli tukšus, mehāniskus angļu vārdus, un tā pati palieku tukša arvien ilgākus laika posmus. Līdz es aizmirstu arvien vairāk, klīstu un neatceros un nezinu, kas es biju, kas es esmu vairs. Perfekti radīta savai labrātīgās trimdas robotlomai. Tad es palasu grāmatu latviešu valodā, un katrs vārds dur kā ar ērkšķi. Izdur cauri aizmirstības plēvei, un es redzu mazu stūrīti paradīzes, patiesības, mīlestības, tīras zināšanas, mūzikas, dzīvības.

Es vispār vairs nesaprotu ko es te daru, nekādi vairs nevaru sevi attaisnot, un kreņķējos par savu nodevējas statusu. Ja iesākumā mana nodevība bija neapzināta un determinēta, tad tai apzinātai kļūstot, tā ir spēja un akūti dur ar savu risinājuma prasīšanu.

Bet es jau vairs neatšķiru, kuras sāpes ir dzinulis, kuras pārbaudījums. Mana izvairība un izturība šķiet neaptverama un neizsīkstoša, līdz noved garlaicībā, tad aizmirstībā.

Drīz, vēl mazliet, un tad drīz.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on October 11th, 2018 - 05:43 pm
Tas ir labi saprotams. Bet es vismaz jau 10 gadus dzīvoju ar izrauta gabala un "tāluma" sajūtu. Un es neatceros, kas Latvijā bija tik briesmīgs, kā dēļ es izvēlējos šādu garīgi apdalītu stāvokli.

Par identitāti ir ļoti īpatnēji. Lai arī man tā nebija nekāda stipra aizbraucot, es noteikti jūtu, ka lai nu kas tas bija, tā ir palicis pavisam maz un tas turpina zust. Bet katru reizi ierodoties Latvijā, tam kā mazai dzirkstelei uzpūšot vējiem, rodas kārtīga, spoža saule.

Bet es arī zinu daudzus, kam Latviska identitāte nav prioritāte, kas arī ir pilnībā normāli. Un ja no tās trūkuma necieš, tad var dzīvot lustīgu un fascinējošu dzīvi arī citviet.
(Reply) (Parent) (Link)