Man vienmēr šķiet, ka es ciešu no neiespējamas mīlestības. Bet, manuprāt, ja ir īsta mīlestība, tad nevar tā vienkārši padzīvot uz priekšu. Tāpēc man nav par ko uztraukties!
Man iepriekšējā ir diezgan dziļi manī ieaugusi, jo tas ir vairāk tāds dvēseles kontakts un vienojoši jocīgumi. tie, kas tika it kā mīlēti vairāk ar kādu apsēstību, mazohismu vai iekāroti, tie ir pārdzivoti viegli. Bet tas, kurš ir gandrīz visa mana dzīve..zinu, ka paliks.pat ja vairs nesatikšu
Well, viss ko gribēju pateikt ir, ka, manuprāt, īstai mīlestībai jābūt stiprākai par prastu neiespējamību. Es saprotu, ka cilvēku mīlestības ir dažādas un maigas un ilgas, bet tā kā es neesmu cilvēks, man viss ir saasinātāk.