paldies par visiem linkiem, es izlasiiju vismaz 70% to get the gist. tagad atkal jaasaak domaat..

shis ir baigais temats, kuraa ne-kristieshi, un not really kristieshi bet random Jeezus fani kas vienkaarshi ir 'nice' (pieskaitu sevi), visticamaak nemaz neiedziljinaas, ja tas nenonaak vinju redzeslokaa.

bet manu aci aizkjeera tas raksts, jo protams, ja tu esi kaut vai ljoti murky bet progreseejoshaa being called upon stadijaa, tad tas ir tikai likumsakariigi.

es kopumaa piekriitu rakstam, ka ir iestaajies kaarteejais dark age. some sort of massive decline is irreversible. un tas Beernija video, protams, demonstree agresijas trendu, kas intuitiivi shkjiet tikai speecinaasies. manupraat, pasaule polarizeejas, nelielai daljai cilveeku interese par gariigumu (varbuut celju uz Jeezu, vai kaa metafiziskajiem patiik teikt Christ Consicousness) vairojas, un daljai shkjiet lielaakajai agresija pret to arii vairojas. viens, milziigs iemesls, protams, kaa jau tavaa statistikas linkaa, deelj islaamticiigo cipariem. taapeec taalaak es arii sliecos piekrist, ka viens glaabinjsh ir taads ben op, sprouting small like-minded communities. ar ceriibu, ka shiis communities augs un stiprinaasies un saaks atveseljot pasaule. bet tas intuitiivi shkjiet kaut kaa paaraak utopiski. atkal, ja pasaule ir ljoti slims, vaargs organisms, tad taadi benops shkjiet kaa glaaze zaljaas sulas dienaa - it might work for some, but not for someone who's too far gone - question being: how far gone is the world? bet tomeer un tachu - ljoti pievilciiga ideja, ljoti rezoneejosha ideja, un ljoti organiska - vai Jeezus neteica, ka pasham jaadziivo patiesiiba, lai apkaaresoshais mainiitos? kas savukaart liek shaubiities, ka kristietiiba var buut politisks speeks. as in ka politikji-kristieshi kaa lone warriors var jebko ietekmeet. kaut gan.. vienaa citaa rakstaa attieciibaa uz Farronu raksta 'And he correctly says that the imposition of Christian tenets on society is counterproductive to the spreading of the gospel. But it seems he fails to appreciate the damage that can be caused by the distinction he draws. Setting Christianity in opposition to progressive causes serves only to undermine the very faith he has resigned in order to uphold.', kam intuitiivi gribas piekrist. jo Jeezus bija revolucionaars, kursh nesleepaas mazaa community, bet gan gaaja pasaulee un sludinaaja, shkjisitiija ar uguni par spiiti visam.

un sheit es nesaprotu, vai Jeezus biibelee jebkur noraadiija cilveekiem, kaa tieshi pieiet esiibai: shkjiistiit ar uguni (censties kljuut politiskam speekam, embreisot progresiivumu) vai klusi transfigureet sevi un taadeejaadi savu mazo community, network of peoples, un leenpraatiigi cereet, ka tas vareetu atsaukties uz paareejo pasauli? vai ir taada instrukcija?

kaa tu domaa vai tas noziimee, ka kristieshu skaits mazinaasies un mazinaasies, cilveeki dramatiski atkritiis, liidz paliks tikai saujinja visstipraako garaa, kuriem naaksies varbuut sevi uzupureet kaut kaadaa dramatiskaa zinjaa? cik atceros jaunajaa testamentaa ir taa saciits..

pamanīju, ka viskaut ko esmu sarakstījis un sametis linkus, overdramatic as always.

visur, kur kristietība ir tikusi pārvērsta par politiku (as in, profitējusi no "valsts" kā vardarbības monopola kalkulatīvā rīka), tā ir tikai zaudējusi. ne velti šobrīd vissekulārākās Eiropas zemes ir tās, kur bija oficiālās ar konstitūcijām nostiprinātās valsts baznīcas, kurās pēc kara par galveno dievu kļuva labklājības valsts, kas visiem deva visu (for a time, līdz nauda beidzas).

kristieši nav nedz konservatīvie, nedz "progresīvie". konservatīvie visos laikos ir teikuši, ka "kādreiz bija labāk", taču kristieši zin, ka visos vēsturiskajos laikos kopš grēkā krišanas vienmēr ir bijis vienlīdz slikti. "progresīvie" savukārt vienmēr saka, ka "tagad/pagātne ir slikti" vai "nākotne būs daudz labāk, un mēs to sasniegsim", taču kristieši saka, ka nekas nav jāsasniedz, nekas nav jānojauc un jādemontē, jo viss jau ir sataisīts un piepildīts, valstība savā ziņā jau ir atnākusi, Kristus jums ir devis un apsolījis brīvību - tā nav "jārealizē" - brīvības apsolījumam ir tikai jātic. tiktāl īstie kristieši nevienos laikos nav bijuši viegli iedalāmi kādā no zemes kungu kategorijām, tāpēc Kristus arī aicina ar skepsi skatīties uz zemes kungiem un šīs pasaules varām, lai gan viņš saka, ka nodokļi jāmaksā - trollējot jūdus, kuri tobrīd grib taisīt lielo revolūciju pret Romu un domā, ka Kristus būs kāds politiskais vadonis, atjaunotās valsts mesija, kas ar zobenu satrieks apspiedējus romiešus. to Jēzus nedarīja, tā vietā viņš uz krusta satrieca sātanu un nu mums visiem ir dota iespēja, kas nav ietverama kādā piecgades plānā, "kultūrā" vai politiskā programmā.

redzi, tu lieto tādus izteicienus kā "change the world!", "transfigurēt sevi un savu mazo community" - jo cilvēkam visu laiku šķiet, ka kaut kas jādara, jārosās, jāņudz "es tagad mainīšu sevi!". pie kristiešiem tā tas nenotiek, jo visu izdara dievs - cilvēks rosās, dara, viņam šķiet, ka izdarījis baigi labo darbu, bet tad, satiekot dievu, cilvēks saka: "ārprāts, es biju tāds muļķis, salīdzinot ar tevi, šis mans darbs un mana rosība ir visniecīgākie pīšļi, tu esi tas, kas to dara" jeb kā Kirkegors bieži saka "labie darbi un dievs ir kaut kas līdzīgs, kad vecāki pa kluso bērnam iedod naudu, par ko bērns vecākiem nopērk dāvanu"

to ir ļoti grūti uztaisīt par politiku. tāpēc jau nav viegli Farronam un citiem kristiešu politiķiem, jo - pat ja valsts reizēm kalpo kārtības uzturēšanai un kopīgajam labumam - cilvēks ir tik fallible, ka Kunga apustulis neizbēgamās dilemmas situācijā iesaka "dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem". vēl jo vairāk - pasaule (ieskaitot valstis, kultūru, politiku) nekad nevarēs pārklāties ar sekošanu Kristum, jo atklāta un publiska patiesības apliecināšana vienmēr izsauks opozīciju. diemžēl, "kristīga valsts" visbiežāk ir oksimorons vai jāuzlūko ar visdziļāko skepsi. jā - kristietim zemes kungu priekšā jāliecina pret ļaunu, jānosoda grēks un jāsludina valstība, taču nevienos laikos tas nav izpelnījies "masu" īstu "politiskā aparāta" atzinību.

tādējādi, kā jau teicu, Kristus savai draudzei liek gan nošķirties no pasaules (hence pulcēšanās katakombās, klosteri), gan palikt pasaulē, sludināt vēsti, atspēkot melus un kalpot tuvākajam, kur tas nepieciešams.

par jautājumu: lai gan demogrāfiskās prognozes rāda, ka kristietība un islāms vēl līdz gadsimta vidum paliks līdzīgās pozīcijās (rietumos kristiešu totāls decline, bet austrumos (Āzijā), Āfrikā, D-Amerikā increase), es domāju, prognozes un statistikas izsaka ļoti maz, jo Jēzus var nākt kaut vai rīt, vienmēr jābūt modriem. un Jāņa atklāsmē viņš saka, ka skaits mazināsies, būs lielā atkrišana (varbūt tas, kas tagad notiek rietumos), vajāšanas pastiprināsies, vajātāju pusē būs visi pasaules varenie (tātad visādas politiskās organizācijas, varas spirāles, nauda etc) paliks uzticīgo pulciņš. taču tas neko nenozīmē, jo kristiešiem tas viss, šīs zīmes kā šodien, tā pirmajos gadsimtos, tā arī rīt kalpos par liecību, ka Jēzus nāks drīz (vieni no pēdējiem vārdiem bībelē - "Tiešām, Es nāku drīz. Āmen")

īstā kopiena un kopība man ir liels jautājums jau vismaz gadu vai divus, tāpēc, kad lasu kādu dogmatikas grāmatu vai katehismus, viena no pirmajām nodaļām, kam pievēršu uzmanību, ir tieši par baznīcu (communio sanctorum) un draudzi, jo tieši tā ir īstā meta-kopiena, polisa, (ne?-)valsts, kura ir brīva no party politics un demagoģijas, un kur tīri praktiski valda tikai Kristus. kad kristietim aktuālajos politiskajos diskursos nav kur vērsties, nav neviena, kam viņš īsti varētu piekrist un ar ko biedroties, kad visas (ierobežotās) izvēles ir feikas un nepieņemamas, viņam jāatcerās un jāpaliek kopībā, kas balstās visstingrākajos pamatos, Kristū un Dieva Vārdā, kas ir jau no iesākuma, vēl ilgi pirms kāda cilvēku valstiņa, pilsēta vai sēta tapa.